Foto – Pixabay
Viņš aizgāja parastā rītā. Vai drīzāk nevis parastā rītā, bet gan viņas dzimšanas dienas rītā. Viņš aizgāja klusi un uz visiem laikiem. Kā dāvanu viņš atstāja izdrukātu rakstu “Kā pārdzīvot šķiršanos”. Smalki…
Stāsts par to, kāpēc vīrieši aiziet bez paskaidrojuma…
Tas ir parasts sestdienas rīts draugu ģimenē. Viņi kopā brokasto. Viņi apspriež vakara plānus – ieplānots pasākums. Viņa jautā viņam, kāda kleita būs piemērotākā, viņš atbild un, nolicis līdz galam neizdzertu kafijas krūzi, dodas prom no virtuves. Viņa paliek, lai nomazgātu traukus. Pēc piecpadsmit minūtēm ieejas durvis aizcērtas. Viņš ir aizgājis bez vārda, atstājot aiz sevis tikai tukšus skapju plauktus, nepabeigtu kafiju un piecpadsmit laulības gadus.
Meitene bija apprecējusies. Viņi bija satikušies desmit gadus. Neilgi pirms kāzām viņiem vajadzēja apskatīt dzīvokli. Viņš neparādījās. Neatbildēja uz telefona zvaniem. Viņš vienkārši pazuda, ar draugu starpniecību paziņojot, ka ar viņu viss ir kārtībā. Pēc sešiem mēnešiem viņa viņu nejauši satikusi pilsētā. Vienkārši gājām viens otram garām, nesveicinoties…
Iespējams, nav skaista veida, kā izšķirties, bet ne šādi. Tāpat kā šajā filmā. Tas esmu es. Tu gulēji, un tava galva bija uz mana pleca. Un tad viņi iet garām kā svešinieki. Tajā ir kaut kas dīvains.
Ir leģendas par vīriešiem, kas pamet meitenes bez jebkāda paskaidrojuma. Vienu dienu viņi vienkārši pazūd, un viss. Tas nav skaisti, bet tā notiek. Taču situācija ir nedaudz citādāka, ja cilvēki ir nodzīvojuši kopā daudzus gadus. Desmit, piecpadsmit, divdesmit gadus. Un vienkārši klusi aizver durvis.
Tie nav tie stāsti, kuros cilvēki dzīvo kā kaķis un suns un vārds “šķiršanās” jau sen ir izskanējis gaisā. Tie ir stāsti par laimīgiem laulātiem pāriem. Un tie nebija laimīgi tikai no apkārtējo puses.
Skaidrs, ka kāda cita ģimene ir noslēpums, bet vismaz no vienas puses – no sievas puses. Nebija iespējas uzklausīt vīra pusi. Nekas par to neliecināja.
– Tā nevar būt. Tā nenotiek,” viņi saka, atbildot uz šādiem stāstiem. – Tad ilgu laiku starp viņiem nekas nav noticis. –
Varbūt tā nebija. Tikai viņa sieva par to nezināja. Viņš aizmirsa viņai pateikt.
Tas ir kā lietus no skaidrām debesīm, jo neizskatījās, ka kaut kas gaidāms.
– Citi saka, ka nevajadzētu izvēlēties sliktos puišus. – Sievietes, tā ir jūsu vaina, ja jūs apprecaties ar viņiem. Normāls vīrietis tā nedarītu. –
Viņi nebija sliktie puiši! Normāli vīrieši. Mīloši vīri. Rūpīgi tēvi. Labi ģimenes gadi. Normālas kopdzīves gadi. Sakrājies?
Jā, dažkārt šādos stāstos izrādās, ka cilvēks gadiem ilgi ir dzīvojis divās ģimenēs. Un tad kādu parastu dienu viņš nolemj aizbraukt. Klusi un bez paskaidrojumiem.
Un tad neatbild uz zvanu.
– Ja tu ar viņu runā, tas nozīmē, ka viņai vēl ir cerība. Tātad ir tikai viena izeja – nesazināties,” kāds vīrietis paskaidroja.
No vienas puses, tas ir saprotami. Jums nav drosmes. Pēc visiem šiem kopā nodzīvotajiem gadiem, cauri ugunij, ūdenim un misiņa caurulēm, nav drosmes paskatīties tev acīs un pateikt: “Es tevi atstāju uz visiem laikiem.” Nepietiek drosmes, lai redzētu asaras, dusmu lēkmes, neizpratni. Un lai atbildētu uz baiso jautājumu. Kāpēc? Nepietiek drosmes ievainot cilvēku, pat ja tas vairs nav mīlēts, bet tomēr reiz tā bijis. Visvieglāk ir pazust naktī. Tas ir nežēlīgi. Vai varbūt viņam vienkārši ir vienalga?
Kas notiek ar cilvēku, kad pēc noteikta skaita laimīgu (vai laimīgu?) laulības gadu viņš pēkšņi aiziet. Klusi. Neko nepaskaidrojot. Viņš pazūd uz visiem laikiem. Tūlītējs lēmums vai ilgtermiņa plāns?
Bieži plānots. Viņš neiet gulēt zem tilta. Viņš kaut kur dodas. Bieži pie citas sievietes. Taču ir arī variācijas.
Aizbraukt vienmēr ir grūti. Īpaši ne no meitenes, ar kuru tiekaties jau mēnesi, bet no cilvēka, ar kuru esat nodzīvojuši kopā gadiem ilgi, kuru, iespējams, esat turējuši par rokām dzemdību laikā un kura par jums rūpējās, kad trīs mēnešus gulējāt dzīvoklī pēc smagas operācijas. Vai tad nav pēdējā “Atvainojos”?
Sievietēm pēc attiecību beigām ir jāanalizē, jānoskaidro, jāapspriež, jāiedziļinās motīvos, cēloņos un sekās, jāmeklē slēptās pazīmes. No otras puses, vīriešiem attiecības bieži vien ir patiešām beigušās.
Kāpēc gan citādi būtu par ko diskutēt? Aizgājuši un punkts. Par ko runāt? Viņa to sapratīs. Viņa to darīs, vai ne?
Nē, viņa to nesapratīs.
Sagatavots pēc Clubber
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Mīlestība sāpes nesagādā. Bet kā atraisīt sāpīgas saites?
“Zāģē vai tomēr ne?” Neērtas lietas par sievietēm, kuras vīrieši pārāk bieži ignorē
Vientulība divatā. Septiņas izjūtas, kas liecina – tas nav jūsu cilvēks