
Foto – Pixabay
Ļoti bieži, kad aktuāls ir jautājums par neatliekamās palīdzības izsaukšanu un kāda ģimenes locekļa hospitalizāciju, tā apspriešana izraisa bezmaz vai strīdu. Daudzi negrib vai arī nevar atstāt mājas, jo nav kas pieskata mājdzīvniekus, daudzi baidās, ka slimības dēļ zaudēs darbu, citiem vienkārši nav naudas, lai apmaksātu ārstēšanos… Taču ir gadījumi, kad jautājums par hospitalizāciju nav apspriežams, pretējā gadījumā iznākums var būt visnotaļ bēdīgs.
Sirds-asinsvadu sistēmas slimības
Protams, tās ne vienmēr ir tik bīstamas, lai tūlīt pat skrietu pie ārsta, – vieglu stenokardijas lēkmi veiksmīgi var noņemt arī mājas apstākļos. Pēc kardiologu atzinuma, ātrā neatliekamā palīdzība jāizsauc:
* ja asas sāpes sirds apvidū parādījušās pirmo reizi;
* ja sirdsslimniekam ar stāžu lēkmes uznāk daudz biežāk un/vai tās sākušas izpausties arī naktī, kad cilvēks atrodas miera stāvoklī;
* ja nitroglicerīns, kas visu laiku labi palīdzēja, vairs neiedarbojas.
Ātrās palīdzības ārsts noteikti iztaisīs kardiogrammu, taču pēc šā viena rādījuma viņam būs grūti novērtēt pacienta sirdsdarbību, tāpēc noteikti saglabājamas visas iepriekšējās (vai vismaz pēdējā) elektrokardiogrammas.
Hipertoniskās slimības gadījumā hospitalizācija nepieciešama, ja:
* pirmo reizi krasi paaugstinājies arteriālais asinsspiediens (par 30–40 mm Hg staba);
* medikamenti, kas līdz šim asinsspiedienu pazemināja, kļuvuši neefektīvi;
* ir sākusies aritmija un nepāriet;
* notikusi hipertoniskā krīze (tās pazīmes: krasa asinsspiediena paaugstināšanās, spēcīgas galvassāpes ar galvas reiboņiem, ņirbošas mušiņas acu priekšā, slikta dūša un vemšana).
Turpinājums – nākamajā lapā!