Augsto ārstniecisko vērtību upenēm nodrošina tajās esošais reti sastopamais vitamīnu C, P, K, D, B2, B6, E, karotīna savienojums.
Upenēs ir arī pektīnvielas un miecvielas, cukuri, organiskās skābes, fenolu savienojumi, kvercetīns, kempferols, antociāni u.c. vielas.
Ārstnieciska nozīme ir arī mikroelementu (vara, molibdēna, kobalta, mangāna, dzelzs, hroma, cinka, joda) kompleksam. Lapas, zariņi un ziedi satur vitamīnus C un P, ēteriskās eļļas un fitoncīdus.
Tautas medicīnā no dažādām auga daļām gatavotus uzlējumus lieto pret aterosklerozi, hipertoniju, mazasinību, vielmaiņas traucējumiem, elpceļu slimībām, reimatismu un nierakmeņiem. No ogām, lapām ziediem un mizas gatavo izvilkumus un vitamīnu tējas.
* Izvilkums: tā pagatavošanai izmanto pumpurus, jauno dzinumu galotnītes un tikko izplaukušas lapiņas. Svaigi vāktās izejvielas attiecībā 1:5 aplej ar degvīnu, 2 nedēļas nostādina tumšā vietā, pēc tam izfiltrē. Gatavo izvilkumu uzglabā ledusskapī, jo gaismā tas kļūst tumšs un zaudē daudzas dziednieciskās īpašības. Lieto pa 20-30 ml 3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.
* Lapu uzlējums: 2 ēdamkarotes žāvētu sasmalcinātu lapu aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, stundu nostādina siltā vietā, tad izkāš. Izdzer pa daļām dienas laikā.
* Sula: ogas saspaida, pievieno nedaudz karsta ūdens, uzkarsē līdz 60 grādiem, pusstundu nostādina, tad izspiež sulu. Ilgstošai uzglabāšanai to sterilizē (sterilizācijas laiks puslitra burciņai – 15 minūtes).