Izrādās, labi zināmā teiciena “Lācis visu mūžu nemazgājas un, re, cik stiprs!” autori nav bijuši ne sliņķi, ne nevīžas, bet piesardzīgi ļautiņi, kas tiešām gribējuši būt stipri un veseli.
Mūsdienās arī zinātnieki nākuši pie atziņas, ka pārāk lielā tīrības mānija, kas pārņēmusi eiropiešus, gaidītā labuma vietā nodara ļaunumu.
Aprēķināts, ka vidēji statistiskais eiropietis mazgājas aptuveni 1,5 reizes dienā, kaut gan jaunākie pētījumi pierādījuši, ka tas jādara otrajā vai pat trešajā dienā, ne biežāk.
Mediķi atklājuši, ka starp pārspīlētu tīrību un alerģiju pastāv noteikta saikne. Īpaši spēcīgi biežā mazgāšanās ietekmē bērnus – šo procedūru rezultātā viņu imūnsistēma novājinās.
Antibakteriālās ziepes, veļaspulveri, trauku mazgāšanas un dezinficējošie līdzekļi…
Dažādu antibakteriālo līdzekļu piedāvājums ir tik milzīgs, ka patiesībā visām baktērijām jau sen būtu jābūt iznīcinātām. Taču patiesībā visi “anti” preparāti iznīcina ne tikai kaitīgās, bet arī cilvēka organismam vērtīgās baktērijas, galvenokārt – vājākās.
Dzīvas paliek tikai stiprās, kuras ar laiku pret visiem antilīdzekļiem iemanto pašas savu imunitāti.
Aizraušanos ar antibakteriālajiem higiēnas līdzekļiem varētu salīdzināt ar vēlmi lietot antibiotikas, kad, cīnoties par savu izdzīvošanu, vīrusi pielāgojas jaunajiem apstākļiem, parādās jauni to štammi. Un nav svarīgi, vai šie iznīcināšanas līdzekļi bijuši antibiotikas vai antibakteriālās ziepes.
Absolūti aplam ir domāt, ka iespējams iznīcināt pilnīgi visas baktērijas un uzaudzināt bērnu sterilā mājā. Šādas audzināšanas rezultāts būs vienīgi novājināta imunitāte. Vairums baktēriju ir nekaitīgas, un saskarsme ar tām tikai trenē bērna imūnsistēmu.