Ir teiciens “kā piesauc, tā klāt”. Patiesībā izlaists viens vārds: “Vilks”. Patiesībā sakāmvārds skan šādi: “Kā vilku piesauc, tā vilks klāt.” Vārdu senči izlaida speciāli, jo, piesaucot vilku, viņi ticēja, ka pelēcis tiešām tūlīt parādīsies un uzbruks. Ir vārdi, kurus labāk neteikt skaļi, to cilvēki zināja no seniem laikiem.
Ja skaļi izrunā dažus vārdus, tiešām var “pierunāt” nepatikšanas. Izdzirdēs un tūlīt parādīsies, ienāks mūsu dzīvē.
Daudzi ir pamanījuši, ka ir vērts pieminēt cilvēku. Pat ja mēs neesam tikušies. Gan ar dzīves notikumiem, gan ar slimībām un zaudējumiem. Daži vārdi burtiski aicina mūsu dzīvē pieminētās lietas un cilvēkus.
Kādi vārdi ir nevēlami?
Nav vērts skaļi izrunāt briesmīgu slimību nosaukumus, ja tas nav nepieciešams. Ja neesat ārsts, piemēram. Vispār par slimībām skaļi jārunā, bet to, kam ir veselības problēmas, labāk nesaukt par “slimu”. Un par sevi bieži saka: “Es esmu slims.” Labāk teikt: “Es nejūtos labi. Es risinu veselības problēmas. Es veseļojos. Man jāizveseļojas.” Tie ir droši un pat derīgi vārdi.
Nevajag atcerēties slikto un lādēties. Ja mūsu senči piesauca “velnu”, viņi nospļāvās pār kreiso plecu, lai neitralizētu negatīvo domu. Ticīgie meta krustus un skaitīja lūgšanas. To cilvēku dzīvē, kuri pastāvīgi “lamājas”, pat bez necenzētas rupjības, ir daudz jucekļu, šķēršļu un problēmu. No tā viņi vēl vairāk lamājas, un juceklis atkal pastiprinās. Necenzētas lamas vispār ir bīstamas un kaitīgas. Tas jau sen pierādīts.
“Man nav vairāk spēka,” “es esmu noguris,” “es vairs nevaru” – saprotami vārdi un saprotams stāvoklis. Tikai no tā, ka jūs bieži tā runājat, jums kļūs vēl sliktāk. Smadzenes saņem vārdisku komandu un izpilda to. “Es nevaru” – tas nozīmē, ka visi resursi ir jāatspējo jebkādā veidā. Trauma, slimība, avārija… Tas ļaus gulēt un gulēt, neko nedarīt, ja vien cilvēks nepārtrauks programmas darbību. Bet komanda ir dota! Tās ir pretrunīgas komandas smadzenēm un var atrisināties negaidītu paņēmienu – ielikt tevi gultā ar slimību vai traumām.
Nedrīkst pat domās nolādēt citus cilvēkus. Ķēniņš Zālamans savā līdzībā teica, ka nepelnīts lāsts atgriežas pie tā, kurš nolādējis. Kā lai mēs zinām, ka esmu nopelnījis to, kas novērsis no ceļa vai nejauši iztraucējis mūsu plānu izpildi? Droši vien tas nav iespējams. Un mēs paši sevi nolādam. Tas ir varens imperatīvs, pavēle, kas apgriežas pret to, kurš nolādējis netaisnīgi. Neliešus var nolādēt. Bet parastos cilvēkus nevajag. Mēs arī esam normāli cilvēki un varam ciest.
“Man nav naudas” – bīstami vārdi. Jo parasti tos saka nevis tad, kad nav pāris latu maizei, bet tad, kad jāatsakās no dārgas iepirkšanās. Patiesībā ir gan ēdiens, gan pirmās nepieciešamības lietas. Bet cilvēks izrunā šo “maģisko frāzi”, un tad patiešām naudas nav. Vispār. Pats izveidoju šo nabadzības programmu, pats saņēmu…
“Es to neskatītos!”, “es negribu to redzēt un dzirdēt!”, “lai es to vairs neredzētu!” – nelabi izteicieni. Jo tie neattiecas uz notikumu, kas jums nepatīk, bet kaitē jūsu redzei un dzirdei. “Tas ir nepatīkami. Es negribu, lai tas notiek. Man tas nepatīk,” būtu daudz neitrālāka izteiksme.
Ja izvairīsieties no sliktiem vārdiem un izteicieniem, kas izraisa nepatikšanas, garastāvoklis kļūs labāks, veselība nostiprināsies, darījumi ies uz priekšu. Un paškontrole ir laba lieta; jo vairāk apzināmies, kā runājam, jo stiprāka ir psiholoģiskā aizsardzība. “Labi, jauki, pateicos, mīlestība, prieks.” Šādi vārdi dod spēku un pārliecību!
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Kas tu esi – mednieks vai dziednieks? + Vēl pieci psiholoģiski testi!
Pasaka par krupi, kas var aizstāt desmit konsultācijas pie psihologa
Kāpēc šobrīd jātērpjas baltā, bet jāizvairās no sarkanās krāsas? Skaidro psiholoģe Anna Kirjanova
Nauda mīl drosmīgos. Pazīstamais psihologs Labkovskis skaidro, kas traucē kļūt bagātai