Seno latviešu rituālā pirts. Kad miesa top tīra un dvēsele saplūst ar dabu

Kopš seniem laikiem latviešiem pirts ir bijusi vieta, kur veikt ķermeņa un dvēseles atveseļošanās procedūras.

Pirtī cilvēks piedzima un pirtī tika sagatavots aizsaules dzīvei. Ir pieņemts, ka pirts ir Laimas un Māras dievnams, ap to noritēja visa dzīve. Uzskatīja, ka pirtī dvēsele saplūst ar dabu un var parunāties ar Dievu. Pirmās rakstītās liecības par pirts esamību Latvijā minētas “Livonijas hronikā” ap 1196.–1198. gadu.

Tomēr arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas liecības par 6.–7. gadsimtā būvētām akmens krāsnīm, kas liek domāt, ka pirts tradīcijas ir daudz senākas.

VAIRĀK UZZINI GITAS BALODES GRĀMATĀ “PIRTS ZINĪBAS”

Senatnē pirts ēku izmantoja daudziem mērķiem. Tajā ir notikušas dzemdības un veikti pirtīžu rituāli jaundzimušajiem. Pirtī dziedināja slimos, veica vārdošanas un braucīšanas rituālus.

Protams, pirti izmantoja arī tās tradicionālajam mērķim — saimes ļaudis tajā mazgājās un pērās. Ikdienā pirtī dzīvoja saimes vecie ļaudis.

Ļoti skaistu rituālu veica jaunas meitenes saulgriežos, kad varēja zīlēt sev nākotni. Pirti izmantoja arī praktiskām vajadzībām, kurināšanas laikā tajā žāvēja zivis un gaļu, savukārt ikdienā kaltēja labību, linus, pirts slotas.

Tradicionālais pirts rituāls sastāv no pieciem posmiem:

• izsildīšanās pirtī — temperatūra 70–80 °C, mitrums 30–40%. Procedūras ilgums 7–10 minūtes;

• ierīvēšanās ar skrubi visam ķermenim (¾ jūras sāls, ¼ soda, ēteriskās eļļas), temperatūra 65–70 °C, mitrums 35–40%, ilgums 10 minūtes, tad seko 10 minūšu atpūta, baudot sviedrējošas zāļu tējas;

• sevis iepēršana ar pirts slotu — temperatūra 65–75 °C, mitrums 40–45%, ilgums 10 minūtes;

• pēršanās un masāža ar pirts slotiņām, ko veic pirtnieks — temperatūra 60–65 °C, mitrums 40–45%, ilgums 15 minūtes, tad seko atdzesēšanās ūdens tilpnē pirtnieka pavadībā;

• dažādas Spa procedūras pēc izvēles, var izmantot aļģes, kas satur minerālvielas, arī mālus, dūņas, dabīgās maskas, pēc procedūras noskalojas dušā vai ūdens baseinā;

• pēc pirts rituāla relaksējas un atpūšas, bauda siltu zāļu tēju.

Saules gājumam gada laikā ir 8 pieturas punkti, kas iezīmē seno latviešu gadskārtu svinības — Ziemassvētkus un Jāņus, Lieldienas un Miķeļus, Meteņus, Ūsiņus, Māras un Mārtiņus.

Senatnē tos svinēja un cildināja ar īpašu rituālo pirti.

Rituālā pirts ietver sevī daudzus mazākus rituālus un paražas.

Pirtī pirms kāzām godināja jauno līgavu, veica pirmo vannošanos jaundzimušajam, pēdējā gaitā aizvadīja aizgājušos.

Arī mūsdienās tiek piekoptas šīs pirts tradīcijas.