Karstums ir kaitīgs
Pat pilnīgi veselam cilvēkam vasaras karstumā mēdz parādīties aizdusa, elpas trūkums, spiedošas sajūtas krūtīs un citi sirds mazspējas simptomi. Bet nevesela cilvēka sirds tveicē ir pakļauta vēl lielākām briesmām.
Karstumā sirds strādā ar palielinātu slodzi, pulss paātrinās. Hipertoniķi tādā laikā jūtas daudz sliktāk, bet cilvēkus, kas sirgst ar sirds išēmisko slimību, biežāk piemeklē stenokardijas lēkmes. Tāpēc sirdsslimniekiem vasaras sākumā vēlams apmeklēt ārstu un iziet profilaktisku pārbaudi. Tas noteikti būtu jādara tiem, kas nepacietīgi gaida atvaļinājumu, jo iecerējuši doties uz vēl karstākām zemēm. Ārsts ne tikai novērtēs veselības stāvokli (iespējams, dažam labam no iecerētā ceļojuma nāksies atteikties), bet arī ieteiks, ko un kā darīt, lai atpūta noritētu bez problēmām.
Ja hroniskas saslimšanas ārstēšana norit atbilstīgi, vairākums kardiologa pacientu (izņemot tos, kas nesen pārcietuši miokarda infarktu vai sirgst ar sirds mazspēju smagā formā) var atļauties gandrīz visu to pašu, ko veseli ļaudis. Piemēram, ja hipertoniķim lietotie medikamenti asinsspiedienu stabili notur 140/90 mm dzīvsudraba staba līmenī (šie lielumi ir arteriālās hipertonijas slieksnis), ierobežojumi šādam cilvēkam ir ļoti minimāli. Taču tik un tā tie jāievēro.
Visus aktīvos pasākumus jācenšas ieplānot pirms vai pēc dienas tveices.
Pirmām kārtām tas attiecas uz tiem, kas visu karsto vasaru nolēmuši pavadīt vasarnīcā, augām dienām rušinoties dārzā vai noņemoties ar būvdarbiem. Pēc 30–40 minūšu ilgas darbošanās noteikti jāatpūšas.
Ja parādās stipra aizdusa, nespēks, sirdsdarbības traucējumi, galvas reibonis vai vēl sliktāk – sāpes aiz krūškaula, fiziskās slodzes nekavējoties jāpārtrauc. Nav ieteicams ravēt vai lasīt ogas saliektu muguru un nolaistu galvu. Ilgstošā šādā pozā tiek traucēta asins attece no galvas, var sākt reibt galva, krasi paaugstināties arteriālais spiediens, iestāties samaņas zudums vai pat attīstīties insults. Šādi darbi veicami, tikai sēžot uz neliela ķeblīša.
Saules tveicē var uzturēties ne ilgāk kā 15–20 minūtes, pēc tam jāpatveras kādā ēnainā vietā.
Patvērums ēnā vai, vēl labāk, vēsās telpās nekavējoties jāmeklē arī tad, kolīdz jūtama paātrināta sirdsdarbība vai, kas vēl bīstamāk, pastiprināti sākuši pulsēt asinsvadi kaklā. Neatkarīgi no gaisa temperatūras galvai saulē jābūt piesegtai.
Nemeklējiet glābiņu no karstuma pārāk aukstā ūdenī.
Īpaši bīstama šāda peldēšanās ir tiem, kas sirgst ar sirds išēmisko slimību, kurai raksturīga asinsvadu sašaurināšanās. Aukstais ūdens izsauks to papildu spazmas, kas savukārt var izprovocēt stenokardijas lēkmi vai pat sirds-asinsvadu katastrofu – miokarda infarktu. Nav vēlams ūdenī iet sasvīdušam, sakarsušam vai, kad ādu klāj zosāda, – krasa temperatūras maiņa ir kaitīga asinsvadiem, tie nepagūst adaptēties. Peldēšanās sezona jāsāk pakāpeniski, nevajag censties uzreiz pirmajās dienās nopeldēt lielus attālumus. Labāk un drošāk paplunčāties tuvāk krastam. Diemžēl paredzēt iespējamo sirdslēkmi ir ļoti grūti.
Karstā laikā uzturā jāierobežo gaļa un dzīvnieku tauki, priekšroka dodama augu valsts un piena produktiem.
Karstā laikā pārslogot kuņģi ir vairāk nekā nevēlami, toties šķidrums organismam jāsaņem pietiekamā daudzumā. Svīšana ir organisma aizsargreakcija, bet, lai tas varētu svīst, vajadzīgs ūdens. Vislabāk lietot parasto dzeramo ūdeni, var dzert arī zaļo tēju, sulas un negāzētu minerālūdeni.
Nav ieteicams atpūtas ceļojumam izvēlēties tropu vai ekvatoriālās valstis.
Piemērotākas ir tās, kuras atrodas ar mums vienā klimatiskajā zonā. Pusmūža un gados vecākiem cilvēkiem, kas sirgst ar sirds-asinsvadu kaitēm, vēlamāk atpūtai izvēlēties tādas valstis, kurās ir mērens mitrums un nemēdz būt krasas temperatūras maiņas.
Nedrīkst aizmirst lietot medikamentus.
Daudzi aplam uzskata, ka vasaras atpūtas laikā var iestāties veselības uzlabošanās, tāpēc medikamentus šajā periodā var arī nelietot. Tie ir ļoti bīstami maldi. Fiziskās slodzes, vai tā būtu peldēšanās vai darbs dārzā (turklāt cilvēki nereti savas spējas pārvērtē) augstas temperatūras apstākļos un tiešo saules staru ietekmē, var izprovocēt nopietnu sarežģījumus: hipertonisko krīzi, stenokardijas lēkmi, miokarda infarktu.