Satraucoši: sieviete pie “Spices” glābj mašīnā pārkarsušus bērnus, bet saņem vecāku pārmetumus

Attēlam ir ilustratīva nozīme.

Kāda sieviete, pamanījusi automašīnā pie tirdzniecības kompleksa “Spice” karstā automašīnā atstātus mazus bērnus, mēģināja viņiem palīdzēt, bet tikai pēc 40 minūtēm “atradušies” vecāki veltīja viņai asus pārmetumus. Savukārt Neatliekamās palīdzības dienesta mediķi, kas pēc policijas izsaukuma ieradās pārbaudīt bērnu veselību, rīkojās visai drastiski, vienu no viņiem ar varu ieceļot savā auto.

“Parkojoties brīvajā vietā, paralēli no sevis, pamanīju mašīnā raudošu bērnu, aptuveni 4 gadus vecu. Aši izlēcu no mašīnas un devos klāt, uzdevu pāris jautājumus, paralēli raustot visas mašīnas durvis un pamanīju, ka mašīnā ir vēl viens bērns, guļojšs, aptuveni gadu vecs. Puika, visticamāk pamodies no miega, sakarsis, nosvīdis, sapratis, ka mašīnā ir viens pats ar brāli, sāka pamatīgi uztraukties un raudāt. Runāju ar viņu. Pa vidu asarām pastāsta, kā viņu sauc, kā sauc brāli, cik abiem gadu un ka viņam patīk Spaidermens,” sociālajā tīklā Facebook raksta Krista.

“Ap mašīnu jau esmu sacēlusi pietiekamu traci, vīrieši pienāk klāt un pa aptuveni 0,5cm atstāto loga šķirbiņu mēģina logu paspiest uz leju. Kādu ģimeni lūdzu ātri aiziet un izziņot informācijas centrā mašīnas valsts reģistrācijas numuru un paziņot situāciju. Pēc neilga mirkļa pienāk arī stāvvietas regulētāji, sazinās pa rācijām – informācija par sakarsušiem bērniem mašīnā tiek ziņota pa visiem iespējamajiem saziņas kanāliem. Kāds vīrietis pasauc netālu esošās ceļu policijas ekipāžas darbinieku. Līdz ar viņa atnākšanu, izdodas sarunāt, ka puika izņems rokas no krēsliņa siksnām un no iekšas atvērs mašīnas durvis. Kopš manas piebraukšanas pagājušas 20min, kopš izziņošanas skaļruņos – 18min. Vecāku nav.

Tiek izsaukts NMPD, jo gadu vecais puika ir slābans, karsts, sarkans, nav spēka paraudāt, kaut gan ir manāmi satraucies.
NMPD darbiniece agresīvā tonī uzbrūk man, ko es atļaujoties, turēt svešu bērnu, kas es viņiem tāda esmu (mazo puiku šūpināju bērnu beņķītī, lai kaut neliela vēja plūsma viņam piekļūtu). Pēc visiem uzbrukumiem mēģinu paskaidrot situāciju, mazo izņem man no rokām un ieliek NMPD mašīnā un četrdgadīgais puika tam pretojas, histērijā raud, saka, ka mašīnā nekāps, krīt gar zemi. Šī, absolūti neizglītotā darbiniece ieceļ viņu mašīnā ar varu! Lieliski – traumatisms bērnam no cilvēkiem uniformās! NMPD darbinieki – nododiet kolēģiem sveicienus un uzdāviniet kādu psiholoģijas grāmatu.”

Pēc 35 minūtēm stāvvietā ieradies tēvs ar abu puiku vecāko māsu, bet māte – vēl pēc minūtēm piecām. “40 minūtes kopš es piebraucu. Cik ilgi bērns jau raudāja pirms tam?!” retortiski vaicā Krista.

Kad vecāki beiguši pārrunas ar NMPD darbiniekiem un pārbaudīts bērnu veselības stāvoklis (kuriem, par laimi, nav nepieciešama hospitalizācija) sākas nebeidzams pārmetumu birums “lieciniecei”. “Ko es atļaujoties, kāpēc tiek iejaukta policija, “ātrie”, kā es viņus tā izblamēju pa visu veikalu un vispār, kāpēc es nerīkojos CILVĒCĪGI! CILVĒCĪGI??? Es gan negaidīju nekādas pateicības, un man to nevajag arī tagad. Bet viņi man pārmet NECILVĒCĪGUMU? Māte vēl paralēli turpināja bļaut uz savu meitu, sakot, ka viņus tagad ieliks cietumā un mazie varēs dzīvot pie omes. Malacis, traumē arī meitu, kura jau histēriski bļauj pa stāvlaukumu, ka viņa negrib cietumā.”

“Kad atstāju policistiem savus datus un kontaktus un devos prom, saņēmu vēl pārmetumus – ja man būtu bērni es tā nerīkotos un būtu rīkojusies saprotoši, normas robežās. Tad nu atbilde (…) – man ir bērni, un es viņus nekad neatstāju mašīnā vienus. Un cik cilvēki pagāja mašīnai garām? Cik nepievērsa uzmanību? Mostieties. Vecāki – izglītojaties.”