Itin bieži pie vainas ir nestabilas ceļu locītavas, kurām dienu no dienas jāiztur pastiprināta slodze. Turklāt ceļiem jābūt ne tikai kustīgiem, bet arī apveltītiem ar zināmu stabilitāti un spējām sastingt vajadzīgajā stāvoklī.
Par normālu tiek uzskatīts stāvoklis, kad starp gurnu un lielu ir nemanāms 6–7 grādus liels leņķis. Taču ne visiem cilvēkiem kājas ir ideālas. Tiem, kam ir iedzimta X veida ceļu locītavu forma, šis leņķis ir nedaudz lielāks, bet ar to jau pietiek, lai kapsula no iekšpuses sāktu izstiepties un skrimslis – nodilt.
Ar gadiem kādudien pienāk brīdis, kad ceļa locītava zaudē stabilitāti – sperot soli, tas izvirzās uz āru. Līdzīgi notiek arī tiem, kam ir iedzimtas O veida kājas, tikai šajā gadījumā apakšstilbs ieliecas uz iekšpusi. Pasargāt sevi no iespējamās nestabilitātes var, ja novirzes no normas ceļu locītavās tiek diagnosticētas laikus un ievēroti visi ārsta ieteiktie norādījumi, kā arī valkāti ortopēdiskie apavi, izpildīti atbilstoši fiziskie vingrojumi u. c. Vēl viens nestabilitātes cēlonis ir traumas.
Kā rodas artroze?
Slimība rodas, kad skrimšļa audus, kas nosedz locītavas kaulus, pamazām sāk aizvietot kalcija nogulsnējumi. Virsma zaudē savu iepriekšējo gludumu, locītava maina formu, slikti darbojas un sāp. Pagaidām vēl nav vienota viedokļa jautājumā, kas tieši izraisa locītavas skrimšļa distrofiju.
Jaunākie pētījumi liecina: risks saslimt ar šo kaiti nav tieši atkarīgs no uztura, toties no liekā svara gan: katri 5 liekie kilogrami palielina slimības iespējamību uz pusi, jo locītavām ir grūti izturēt slodzi. Lielākoties ar artrozi sirgst sievietes, un šajā ziņā pie vainas ir hormoni. Diemžēl radikālu terapeitisku līdzekļu pret artrozi nav. Locītavas darba stāvoklī palīdz uzturēt vingrojumi, ierīvēšanās ar ziedēm, atveseļojošas vannas, kā arī citi ārstniecības un profilakses pasākumi.
Reimatiskais artrīts
Reimatiskais artrīts ir locītavu iekaisums, kad organisms sāk izstrādāt antiķermenīšus to audiem. Autoimūno reakciju parasti ierosina hroniska infekcija: bieži ar reimatoīdo artrītu slimiem cilvēkiem konstatē palielinātas mandeles, kādu uroģenitālās sistēmas infekciju. Slimība var sākties 2–3 nedēļas pēc pārciestas angīnas.
Locītavu apvidū parādās sāpes, tās pietūkst, apsarkst, no rīta delnu tikai ar grūtībām var saliekt dūrē, paaugstinās ķermeņa temperatūra. Uz priekšpleciem un lieliem var parādīties pupas lieluma blīvi kustīgi mezgli. Slimība nepazudīs, iekams nebūs izārstēts tās cēlonis: zobu kariess, pietūkušas mandeles.
Fitoterapija pret sāpošām locītavām
Dabā ir daudz augu, kam piemīt pretiekaisumu, pretsāpju un organismu nostiprinoša iedarbība. Tā kā locītavu vainas ir saistītas ar sāļu izmaiņām, fitoterapeiti iesaka neaizmirst arī augus ar urīndzenošu iedarbību. Fitolīdzekļus var lietot patstāvīgi vai arī vienlaikus ar medikamentozo ārstēšanu un fizioterapijas procedūrām. Vēlamie medikamenti un fizioterapijas procedūras ir ārsta ziņā, bet fitoreceptes pret sāpošām locītavām rodamas tautas medicīnas uzkrātajā pūrā.
* Sajauc kalmju sakneņus (1 daļu), melisas lakstus, priežu pumpurus un eikalipta lapas (no katra pa 2 daļām), raudeņu un mārsila lakstus (no katra pa 3 daļām), trejkrāsu vijolīti (4 daļas), vilkābeli un asinszāli (no katra pa 5 daļām).
* Sajauc linsēklas, kadiķi, parasto pelašķi un tīruma kosu (no katra pa 2 daļām), helēniju ālanti, amoliņu, asinszāli, maijpuķītes (no katra pa 3 daļām), vaivariņus un ancīti (no katra pa 4 daļām) un trejdaivu sunīti (5 daļas).
* Sajauc piparmētras un dilles (pa 1 daļai), helēniju ālanti, amoliņu, nātres, liepu ziedus un zirgskābenes (pa 2 daļām), bērza pumpurus, asinszāli, kumelītes un apiņus (pa 3 daļām) un vaivariņus (5 daļas).
* Sajauc pētersīļus (1 daļu), asinszāli, linsēklas, nātres, piparmētras un sparģeļus (pa 2 daļām), vaivariņus, amoliņu, vārpatu saknes, trejkrāsu vijolītes (pa 3 daļām), brūkleņu lapas un trejdaivu sunīti (pa 4 daļām no katra).
Visus maisījumus var gatavot vienādi. Parastai devai ņem 2–3 ēdamkarotes drogas, ieber termosā, aplej ar puslitru verdoša ūdens, nostādina un izkāš. Dzer siltu 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Reimatisma vai reimatiskā artrīta saasināšanās gadījumos otro un trešo maisījumu var lietot trieciendevā, paaugstinot drogas diennakts devu līdz 5–6 ēdamkarotēm uz puslitru ūdens. Pēc 3–5 nedēļām var atgriezties pie parastās normas un turpināt kursu 6–8 mēnešus vai pat ilgāk. Tikai nedrīkst aizmirst, ka viens maisījums pēc diviem mēnešiem jānomaina pret citu, ievērojot 7–10 dienu pārtraukumu.