Sāli cilvēks pazina jau sirmā senatnē. Vietās, kur sāls nebija tik daudz, tas bija zelta vērtē. Lai to iegūtu, maksāja ne tikai naudā, bet arī graudā – deva pretī ne tikai preces, bet arī zemes un vergus. Vēsturē zināms ne viens vien dumpis, kad tauta tieši sāls trūkuma dēļ vairs nevēlējās pakļauties saviem valdniekiem. Bet tas liecina – jau tālajos senajos laikos sāls cilvēkiem bijis vitāli svarīgs.
Arī mūsdienās sāls joprojām ir viens no mūsu uztura svarīgākajiem komponentiem, kas organismu nodrošina ar nātrija un hlora joniem, bez kuriem nebūtu iespējama kuņģa sulas svarīgāko sastāvdaļu – sārmu un sālsskābes – veidošanās. Sāls vajadzīgs arī šūnu normālai darbībai un ūdens līdzsvaram audos. Sāls klātbūtne sviedros, siekalās, urīnā, asarās ir uzskatāms piemērs, ka tam ir būtiska nozīme visa organisma darbībā.
Par un pret
Tiesa, pēdējā laikā bieži tiek runāts par to, ka sāls rosina daudzu slimību attīstību, taču ne visi zinātnieki šim viedoklim piekrīt. Viņuprāt, ja cilvēkam sākusi parādīties hipertonija vai aptaukošanās, ne jau sāls vainojams – drīzāk tas ir nepareizas vielmaiņas rezultāts, tāpēc jāmeklē šo noviržu cēlonis, nevis no uztura jāsvītro sāls.
Normāls sāls patēriņš dienā ir 4–5 grami. Iespējams, hipertonijas, tūskas, nieru slimības gadījumos, kā arī grūtniecības pēdējos mēnešos tā daudzums nedaudz jāsamazina. Taču pilnībā atteikties no tik vērtīga un vajadzīga produkta diez vai būtu pareizi. Veselam cilvēkam sāls saprātīga lietošana nekādi neietekmē pašsajūtu, jo liekais sāls vienmēr tiek izvadīts no organisma.
Attīstoties sāls ieguvei un vēršoties plašumā, šo produktu sāka izmantot ne tikai uzturā, bet arī dziedniecībai kā efektīvu līdzekli pret daudzām kaitēm. Lūk, tikai nedaudzas rekomendācijas, kas saglabājušās no tolaiku pierakstiem.
Senču padomi
* Saaukstēšanās gadījumā ieteicams iet pirtī un pirms sviedrēšanās ierīvēties ar sāls un medus maisījumu.
* Sāls ir labs atkrēpošanas līdzeklis: tukšā dūšā jāizdzer pusglāze ūdens, kurā izšķīdināta pustējkarote pārtikas sodas un šķipsniņa sāls.
* Straujas ķermeņa temperatūras paaugstināšanās gadījumā pierei, pakausim un pēdām jāpieliek skābētu gurķu šķēlītes.
* Maisiņš ar sakarsētu rupjo sāli izmantojams sildīšanai, ja ir sāpes krūtīs vai lauž kaulus.
* Sāli lieto caurejas izraisīšanai: dienas laikā jāizdzer 4 glāzes gurķu sālījuma, kas ir vismaz mēnesi izturēts.
* Ja ir caureja un sāp vēders, uz pannas jāsakarsē 1–1,5 kg sāls, jāieber maisiņā un jāuzliek vēderam.
* Ja ir sasitumi, sāpošajām vietām jāuzliek sāls un etiķa kompreses.
* Ja sadzēlušas bites, dzēluma vietai jāpieliek ūdenī samitrināta sāls šķipsniņa – sāls mazinās sāpes un uztūkumu.
Dziednieki savā praksē bieži izmantojuši arī šādu metodi: 10% sālsšķīdumā samērcētu vilnu likuši uz sāpošajām vietām, un tas palīdzējis daudzu slimību gadījumos. Uzskatīja arī, un to pierāda daudzie tautas ticējumi, ka sāls bijis labākais palīgs pret noskaušanu un ļaunu aci.
Sāls efekts
Sāls ārstnieciskos nolūkos tiek izmantots joprojām. Daudzi zina, ka saaukstēšanās gadījumā labi palīdz pie krūtīm pielikts maisiņš ar sakarsētu sāli, bet stipru iesnu gadījumā deguna dobumi un rīkle maksimāli bieži jāskalo ar sālsūdeni (pustējkarote sāls uz glāzi ūdens).
Tieši tāda sāls koncentrācija ir cilvēka asinīs, tāpēc šāds šķīdums nenodara kaitējumu deguna gļotādai, bet palīdz attīrīt rīkli, degunu un balss saites, kā arī novērst problēmas ar lieko šķidrumu deguna blakusdobumos. Tas arī veicina ātrāku izveseļošanos un kavē infekcijas izplatīšanos elpošanas orgānos.
Ļoti plaši sāli izmantoja karu laikos. Pieredzējuši ķirurgi sālsšķīdumā samērcētus apsējus lika uz brūcēm, īpaši – uz strutojošām, kuras pēc tam ātri attīrījās, kā arī mazinājās ķermeņa temperatūra. Arī ievainotajiem, kam bija kaulu lūzumi, ģipsis tika uzlikts pēc sāls apsēja, un cietušais ātrāk atlaba.
Arī pēckara laikā sāls terapija ilgi un ar labiem panākumiem tika praktizēta sadzīvē. Visefektīvāk sāls tika izmantots ceļa locītavas bursīta, hroniskā apendicīta, tūskas, hematomu, II un III pakāpes apdegumu, garā klepus un saindēšanās kompleksajā ārstēšanā.
Sāls dziednieciskās īpašības izskaidrojamas ar to, ka vārāmā sāls šķīdumam piemīt aktīvas absorbēšanas spējas. Uzliekot apsēju (sālsūdenī samērcētu marli), šķīdums ne tikai tieši, bet arī pastarpināti (ar gaisa un marles starpniecību) kontaktējas ar organisma audu šķidrumu un uzsūc to. Tādēļ sāls kompreses efekts lielākoties atkarīgs no apsēja caurlaidības, proti, no tam izvēlētā materiāla un visa apsēja biezuma.
Jāpiebilst, ka sālsšķīdums (parasti tas nepārsniedz 10% koncentrāciju) no audiem absorbē tikai šķidrumu un tā saturu, bet neskar eritrocītus, leikocītus un pašu audu dzīvās šūnas. Sāls komprese iedarbojas ne tikai uz nelielu apvidu, bet arī uz visiem audiem un orgāniem, kas zem tās atrodas.
Vienlaikus ar zemādas slāņa šķidruma absorbēšanu tiek uzsūkts arī audu šķidrums no ievērojami dziļākiem slāņiem kopā ar slimības izraisītājiem: mikrobiem, vīrusiem, kaitīgām neorganiskām vielām, indēm. Tādējādi notiek šķidruma atjaunošanās slimā orgāna audos un to dezinfekcija – attīrīšanās un patoloģiskā procesa likvidēšana. Kaut kas līdzīgs novērojams, ievadot sālsšķīdumu organismā. Taču tad tā izvadīšana notiek vairs ne tikai caur ādas porām, kā, piemēram, liekot kompreses, bet arī caur izvades orgāniem.
Attīstoties citām ārstniecības tehnoloģijām, kā arī straujajam medikamentu klāsta pieaugumam, sāls izmantošana medicīnā krasi samazinājās. Taču arī mūsdienās sāls ir neaizvietojams mediķu palīgs – tas tiek ņemts talkā, ja zaudēts daudz asiņu vai notikusi saindēšanās. Tad cietušā organismā tiek ievadīts sāls fizioloģiskais šķīdums, kas savā ziņā ir kā bāze citu ārstniecisko preparātu ievadīšanai.
Labs, bet ne visiem
Neraugoties uz sāls terapijas pietiekami lielo efektivitāti, dažos gadījumos sāls izmantošana nav pieļaujama. Ja cilvēks sasirdzis ar kādu kaiti, viņam ar sāli jārīkojas ļoti piesardzīgi. Palielināts sāls patēriņš var izprovocēt migrēnu, bet astmas gadījumā – pasliktināt slimnieka stāvokli. Strikti sāls patēriņam jāseko arī hemoroīdu gadījumā, jo sāls aiztur šķidrumu organismā, asinīs, un tas var izraisīt vēnu pietūkumu anālās atveres apvidū.
Šķir nākamo lapu un uzzini sāls vannu receptes!