Katru gadu pēdējo gribu pie notāriem testamentā pauž vidēji 3000 cilvēku. Kopš atteikšanās no lieciniekiem, pie notāriem taisīto testamentu skaits ir pieaudzis divas reizes. Testaments jau sen nav dokuments, kuru sastāda tikai sirmgalvji, taču tieši vecāka gadagājuma cilvēki ir tie, kuri biežāk izvēlas atstāt privātu jeb mājās taisītu testamentu. Testaments īpašniekam ļauj noteikt īpašuma tālāko likteni, taču pašu spēkiem gatavots un glabāts mājās, tas var netikt izpildīts.
Kopš atteikšanās no lieciniekiem, pie notāriem taisīto testamentu skaits ir pieaudzis divas reizes. Testaments jau sen nav dokuments, kuru sastāda tikai sirmgalvji, taču tieši vecāka gadagājuma cilvēki ir tie, kuri biežāk izvēlas atstāt privātu jeb mājās taisītu testamentu. Testaments īpašniekam ļauj noteikt īpašuma tālāko likteni, taču pašu spēkiem gatavots un glabāts mājās, tas var netikt izpildīts.
“Līdz 2014. gadam, sastādot testamentu, bija nepieciešama divu liecinieku klātbūtne. Kopš atteikšanās no šīs prasības, pie notāriem taisīto testamentu skaits pieaug vidēji par 20% katru gadu. Tas skaidri parāda, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā,” stāsta Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja.
Ar ko riskē tie, kas glabā testamentu mājās, lasi nākamajā lapā!