Katram no mums ir iedzimta spēja ieklausīties savā iekšējā balsī, kas mums saka, ka nevajag iesaistīties kādā lietā, ka cilvēkam, kas prasa mums naudu var būt slēpti nodomi, vai ka mūsu bērnības sapnis patiešām var kļūt par realitāti, pateicoties apzinātai izvēlei mūsu kā pieaugušu cilvēku dzīvē.
Mēs varam atšifrēt šo bieži neaprakstāmo sajūtu, kuru izjūtam zināmās situācijās pēc tā, kad kaut ko sajūtam savā vēderā, kad mūs piemeklē piepeša noguruma sajūta vai rodas spēcīga vēlēšanās palīdzēt cilvēkam sev blakus.
Lūk, piecas priekšnojautas, kuras nedrīkst ignorēt!
1. Es nejūtos labi
Ja jums šķiet, ka jūsu ķermenī kaut kas sācis darboties ne tā, kā vajadzīgs, jums nepieciešams ieklausīties šajā sajūtā, kamēr situācija nav pasliktinājusies. Daudzi cilvēki ignorē viņiem sūtītos signālus un rezultātā saskaras ar daudz nopietnāku problēmu, kāda varētu būt.
Jūsu ķermenis instinktīvā līmenī zina, kad organismā notiek kāda kļūme. Tāpēc jūs arī saņemat brīdinošus signālus, lai apstiprinātu vai noraidītu bažas par turpmāko jautājuma izpēti, kā arī, lai noskaidrotu to, ko jums cenšas pateikt intuīcija.
Nekad nekautrējieties vērsties pie ārsta, ja to jums prasa jūsu iekšējā balss. Nepieciešams pieņemt mērus. Jo cilvēka ķermenis sazinās ar mums pārsteidzoši bieži, tieši pateicoties intuīcijai.
No otras puses, pievērsiet uzmanību tam, kā jūs jūtaties saskarsmē ar kādu. Izsmelts, trauksmains vai nomākts? Šīs jūtas ir nonākušas virspusē zināma iemesla dēļ.
Jo, ieklausoties savā intuīcijā, jūs varēsiet saprast, kādi cilvēki jūsu lokā izsūc no jums enerģiju, bet pateicoties kuram, jūs jūtat, ka dzīvojat.
Jūsu intuīcija runā ar jums dažādi, tāpēc nekad neignorējiet pēkšņi radušās sajūtas, lai kādas tās arī nebūtu un lai cik nebūtiskas jums tās šķistu.
2.Šķiet, šeit ir bīstami
Briesmu situācijās intuīcija var kļūt par kaut ko pārdabisku, spēlējot svarīgu, brīdinošu lomu. Cilvēks var ieraudzīt kā uz bildītēm, kas notiks, bet var vienkārši sajust briesmas.
Piemēram, iespējams, ka kārtējā braucienā uz pārtikas veikalu jūs, jau atrodoties lielveikalā, ar kādu saskatāties un jūs uzreiz pārņem trauksmes sajūta.
Cilvēks var uzmanīgi sekot jums veikalā, bet pēc tam jūs redzat, ka viņš iziet uz ielas, neko nenopirkdams. Taču viņš neiet prom, tā vietā gaidot ārpusē.
Jūs instinktīvi jūtat, ka, dodoties uz savu automašīnu, jūs nostādāt sevi potenciāli bīstamā situācijā. Lai gan šis cilvēks, iespējams, nerada jums tiešas briesmas, jūsu intuīcija liek jums neatstāt veikalu, nepaziņojot par menedžerim vai neizsaucot policiju.
Reakcija “cīnies vai bēdz” mums dota tāpēc, lai brīdinātu par tiešām briesmām un pamudinātu mūsu rīkoties saskaņā ar šīm jūtām.
Lai gan mūsu priekšnojautām nav 100% uzticamības garantija, tām vienalga vajag klausīt, jo kādreiz tās var glābt dzīvību.
3. Man ir jāpalīdz cilvēkam
Priekšnojauta ne vienmēr norāda uz kaut ko negatīvu. Tā kā pēc būtības mums visiem ir kopēja izcelsme, mums ir tieši sakari citam ar citu un mēs spējam sajust, kad kādam ir vajadzīga palīdzība.
Mums ir spēcīga spēja lasīt citu cilvēku enerģiju, novērtējot viņu mīmiku, žestu valodu vai arī vienkārši tāpat mums kaut kas var šķist attiecīga cilvēka kompānijā. Cilvēkam piemīt īpašība bīstamos brīžos piedāvāt savu palīdzību.
Tā notiek, piemēram, pēc dabas stihijas vai cilvēka roku pastrādātas katastrofas. Šī spēcīgā vēlme palīdzēt savam tuvākajam mums ir parādījusies cilvēka kā sugas evolūcijas procesā.
Kad cilvēki tikko sāka apdzīvot Zemi, viņi bija ļoti atkarīgi cits no cita. Daļa no viņiem vāca koksni, lai izveidotu mitekļus un iekurtu ugunskuru laikā, kad citi meklēja barību sev un pārējiem. Viņi palīdzēja cits citam ne tikai nepieciešamības dēļ, bet arī tāpēc, ka dziļi saprata, ka cilvēkiem vajag sajust rūpes un aizsardzību.
Piedāvājiet palīdzību pat tad, ja cilvēks jums to neprasa. Neverbāli signāli šādās situācijās sniedz daudz lielāku izpratni, nekā vārdi.
4.Tas man ir dabiski
Pārmērīga situācijas apdomāšana var izprovocēt tādas problēmas attīstību, kāda sākotnēji nepastāvēja. Īpaši tas attiecas uz jūsu dabas dotajiem talantiem. Iespējams, jūs esat pavadījuši nedēļas, trenējot un slīpējot prasmes un visu noveduši līdz pilnībai.
Pēc tam, kad jūs izejat uz skatuves, lai demonstrētu to, ko esat panākuši, jūs pēkšņi aizmirstat visu, pie kā tik daudz strādājāt.
Vai arī jūs, iespējams, esat kļuvis par savas komandas zvaigžņu spēlētāju, bet jūsu prāts strādā pārslodzes režīmā, tāpēc atbildīgā mačā jūs atradīsieties zem spiediena un pieļausiet būtiskas kļūmes.
Cilvēkiem ar neparastiem talantiem parasti “pietrūkt elpas”, kad pienāk laiks parādīt sevi visā krāšņumā. Tas viss notiek tāpēc, ka mēs pietiekami nepieslēdzam savu prātu. Šādi cilvēki pārāk daudz uzmanības velta savām domām tā vietā, lai ļautu instinktiem gūt virsroku.
Ja kaut kas pie jums atnāk dabiskā ceļā, atbrīvojiet savu prātu, neieciklējaties uz izvirzīto uzdevumu. Piemēram, ieslēdziet savu iemīļoto mūziku vai gremdējieties patīkamās atmiņās. Šajā gadījumā atļaujiet “pastūrēt” saviem instinktiem.
5.Es jūtu, ka tā ir pareizi
Vai tie būtu jautājumi, kas skar izmaiņas karjerā, partnera izvēli, lēmuma pieņemšana, kur dzīvot, jūsu intuīcija šādos gadījumos patiesībā spēlē daudz lielāku lomu, nekā racionālā domāšana.
Kad jūs pieņemat dzīvi mainošus lēmumus, viss pēc būtības nonāk pie tā, kā jūs pret šiem lēmumiem attiecaties.
Padomājiet par to: katrs no mums vienkārši vēlas justies labi, tāpēc mēs pievienojam un tiekam vaļā no dažādām lietām mūsu dzīvē, lai sevī uzturētu šo sajūtu.
Ja jūs, piemēram, pelnāt ļoti lielu naudu, taču darbs jūs padara nelaimīgu un liek justies kā nekam nederīgam, vai tad jūs nepāriesiet strādāt uz savu sapņu darbu, kur maksā divas reizes mazāk? Visticamāk, jūsu intuīcija jums ieteiks izdarīt tieši to.
Rezultātā jūs būsiet laimīgs mīļotajā darbā ar nelielu algu, nekā ar lielu summu, bet iekšēji miris.
Avots: “you-journal.ru”