Kā nesaindēties?
Foto – Pixabay
Kopumā ņemot, konservi šajā ziņā uzskatāmi par drošiem produktiem, kaut gan skārda kārbu satura cienītājiem jāievēro zināmi ierobežojumi.
* Nav vēlams lietot konservētu gaļu, kas nav ražota rūpnieciski, bet gatavota mājas apstākļos. Kāpēc?
Mājās gaļa ne vienmēr tiek tik pamatīgi termiski apstrādāta, lai aizietu bojā visi sliktie mikrobi. Ja kaut dažas baktērijas ir izdzīvojušas un sākušas vairoties, mājās gatavotie gaļas konservi var kļūt par saindēšanās cēloni.
* Arī rudenī savāktās sēnes labāk nemarinēt, bet iesālīt, jo marinētajās var saglabāties mikrobi.
Vispārzināms, ka saindēšanās ar sēņu konserviem norit ļoti smagi, tāpēc, ja iekārojas marinētu sēnīšu, labāk tās nopirkt veikalā. Turklāt tagad nopērkami ne tikai šampinjoni, bet arī alksnenes un citas sēnes.
* Nav ieteicams lielos daudzumos lietot uzturā tā sauktos uzkodu konservus (marinētus baklažānus, sēnes, papriku).
Šajos konservos ir ļoti daudz sāls, bet tas var izsaukt problēmas ar sirdi un rosināt arteriālā spiediena paaugstināšanos.
* Cilvēkiem, kas sirgst ar gastrītu, kolītu vai kuņģa čūlu, nav ieteicami marinējumi. Arī pārējiem, kas nevēlas sev sagādāt problēmas ar kuņģi, šie produkti jālieto nelielā daudzumā.
* Visbeidzot – nekādā gadījumā nedrīkst lietot uzturā konservus, kam beidzies realizācijas termiņš.
Ja uz kārbas nav uzraksta “izlietot līdz…”, tas nozīmē, ka šos konservus var uzglabāt vairākus gadus.
Divus gadus var uzglabāt konservētus tomātus, ābolus, zemenes. Trīs gadus var stāvēt konservēti burkāni, kukurūza, spināti, ananasi, persiki, zivis marinādē vai tomātu mērcē.
Zaļajiem zirnīšiem, pupām un pupiņām derīguma termiņš ir četri gadi, bet zivis eļļā un sautētu gaļu pieliekamajā var uzglabāt pat piecus gadus. Protams, vērā jāņem konservu izlaides gads.
PAR PIEDEVĀM, KONSERVANTIEM UN E-VIELĀM LASI NĀKAMAJĀ LAPĀ!