
Foto – Pixabay
Reizumis nepietiek laika, pietrūkst spēka, bet dažkārt – arī vēlēšanās gatavot maltīti mājās. Tādās reizes nereti izlīdzamies ar konserviem, kuru piedāvājums veikalos ir ļoti plašs. Savukārt vairāku dienu ilgs pārgājiens bez konservētajiem produktiem vispār nav iedomājams. Taču pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka konservi ir veselībai kaitīgi.
Patiesībā nekas briesmīgs nenotiks, ja reizēs, kad uznākusi slinkuma lēkme vai nogurums gāž no kājām un stāvēt pie plīts negribas, izsalkums tiks apmierināts, piemēram, ar konservētiem tīteņiem.
Protams, vitamīnu, mikroelementu un citu vērtīgu vielu konservētajos produktos ir daudzkārt mazāk nekā svaigajos, kas nav bijuši pakļauti dažādiem apstrādes procesiem un pasterizācijai. Taču zināma daļa vitamīnu un mikroelementu konservos tomēr ir.
Piemēram, konservētās mencu akniņas satur E vitamīnu, kas pozitīvi iedarbojas uz sirds-asinsvadu sistēmu, bet upeņu kompotā ir gana daudz C vitamīna.
Un kā ar konservantiem?
Daudzi, padzirdot biedējošo vārdu “konservants”, tūlīt pat visu konservu kārbas saturu pieskaita bezmaz vai indēm. Patiesībā dažas ķīmiskās piedevas tiešām var izraisīt veselības stāvokļa pasliktināšanos cilvēkiem, kas sirgst ar alerģiju vai astmu, bet lielākajai cilvēces daļai konservanti nav bīstami.
Turklāt ķīmiskās piedevas nebūt nav absolūti visos konservos. Piemēram, sautēta gaļa vai saira eļļā satur tikai dabīgus produktus, ko nekādi nevar teikt par iecienītajām vārītajām desām vai sieru, kuri nez kādēļ spītīgi tiek uzskatīti par daudzkārt veselīgākiem produktiem.
Vēl viens būtisks arguments, kas neliecina par labu konserviem, ir dažos augstais etiķa vai garšvielu daudzums. Protams, ja marinētos gurķīšus, tomātus vai papriku uzturā lieto lielā daudzumā, gastrīts ir garantēts. Bet, ja tos lieto saprāta robežās, lielu kaitējumu marinētie dārzeņi nenodarīs, ja nu vienīgi liks intensīvāk pastrādāt aknām un nierēm.
Daudzi konservus uzturā nelieto tāpēc, ka baidās saindēties. Tieši šā iemesla dēļ nekad nevajag atvērt uzpūtušos konservu kārbu un kur nu vēl ēst tās saturu.
Jāatturas iegādāties arī deformētas konservu kārbas. Lai arī ne katra bukte apdraud veselību, tomēr neliels risks pastāv. Kārbas iekšējā sieniņa ir pārklāta ar aizsargplēvīti, kura deformācijas rezultātā var tikt bojāta.
Kad produkts kārbā nonāk saskarē ar metālu, tas bojājas (īpaši, ja produkts ir skābs). Tieši šā paša iemesla dēļ neapēsto konservu daļu nav vēlams uzglabāt kārbā – vēlākam laikam atstāto porciju labāk pārlikt stikla vai māla bļodiņā.
Te gan jāpiebilst, ka saindēties var ar jebkuru nekvalitatīvu pārtikas produktu, tāpēc zivju, gaļas un dārzeņu konservu cienītājiem nav pamata atteikt sev šo gastronomisko prieku.
KĀ NESAINDĒTIES, LASI NĀKAMAJĀ LAPĀ!