Foto – Pixabay
Pavasara ekvinokcija ir brīnišķīgs un daudzšķautņains brīdis, kas mums atgādina par mūžīgo atjaunošanās un harmonijas ciklu. 20. martā plkst. 11:02 (GMT+2) Saule ieiet Auna zīmē, iezīmējot iekšējās uguns un vitalitātes atmodu.
Šī diena simbolizē līdzsvaru, jo tieši ekvinokcijā gaisma un tumsa, diena un nakts ir līdzsvarā.
2025. gada pavasara ekvinokcija iegūst vēl lielāku nozīmi, jo tā notiek aptumsumu koridorā no 14. līdz 29. martam. Tas pastiprina tā nozīmi, ieviešot karmisku pieskaņu: iepriekšējās problēmas ir jānoslēdz, un jauni ceļi tikai sāk veidoties, saka astroloģe Marina Skadi.
Pavasara ekvinokcija diena kļūst par sava veida sākuma punktu jaunajam astroloģiskajam gadam, nosakot galvenās tendences turpmākajiem mēnešiem (līdz nākamajam kardinālajam punktam – vasaras saulgriežiem).
Turklāt retrogrādais Merkurs un Venera norāda, ka pagātnes tēmas nav pabeigtas un var atkal aktualizēties, prasot uzmanību un pārdomas.
Retrogrādu planētu tranzīti piešķir īpašu dziļumu, atgādinot mums par dzīves pieredzes nozīmi, lai kāda tā arī būtu. Tie paver iespēju ienākt nākamajā posmā ar jaunu sparu.
Pavasara ekvinokcija mums atgādina, ka daba un kosmoss vienmēr cenšas panākt līdzsvaru. Šī diena iedvesmo mūs meklēt iekšējo līdzsvaru, atbrīvoties no pagātnes un drosmīgi raudzīties nākotnē. Tāpat kā pirmie saules stari izlaužas cauri ziemas aukstumam, tā arī mūsos mostas gaisma un jauna cerība.
Dabā Saules ienākšana Auna zīmē simbolizē pāreju no ziemas miera uz dzīvības atdzimšanu, astronomiskā pavasara sākumu. Astroloģijā ar pavasara ekvinokciju sākas jauns astroloģiskais gads, nosakot toni nākamajiem 12 mēnešiem.
Auna enerģija pavasara ekvinokcijas dienā ir maksimāli spēcīga, un tas liek mums būt aktīviem, bet vispirms analizēt un sagatavoties. Retrogrāda Venera atgriež mūs pie vecajām vērtībām, attiecībām un finanšu jautājumiem.
Retrogrādais Merkurs liek mums pārdomāt idejas, līgumus, komunikāciju.
Saulei Aunā ir eksaltācijas statuss, tā nepieņem nekādus ierobežojumus. Ir svarīgi apzināti pārskatīt savas vēlmes un mērķus. Atlaidiet veco, atbrīvojiet telpu (fizisko un garīgo). Uzlādējieties ar pavasara enerģiju, sajūtiet jaunu impulsu dzīvei.
Romiešu tradīcijā marts ir veltīts Marsam, kara dievam, un tiek uzskatīts par mēnesi, kad sākas aktīvas darbības, karagājieni un iekarojumi. Astroloģijā Auna zīme, kurā valda Marss, simbolizē tieksmi uz priekšu, spiedienu, virzību uz mērķi. Tieši ar tās enerģiju ir saistīts jaunā astroloģiskā gada sākums.
Pavasara ekvinokcija ir ne tikai gadalaiku maiņa, bet arī maģisks atjaunošanās un pārejas brīdis.
Mītos tas saistās ar atdzimšanu, tradīcijās – ar attīrīšanos, astroloģijā – ar jauna cikla sākumu, kas šogad ir īpaši nozīmīgs aptumsumu un retrogrādu planētu dēļ. Tas ir laiks, kad jāpieņem pagātne, jāapzinās tagadne un drosmīgi jādodas nākotnē.
Daudzās kultūrās un mitoloģijās pavasara ekvinokcijai ir bijusi izšķiroša nozīme. Tas tika saistīts ar atdzimšanu, jauna dzīves cikla sākumu un gaismas uzvaru pār tumsu.
Persefone un Dēmetra (Senajā Grieķijā)
Grieķu mitoloģijā pavasara ekvinokcija ir saistīta ar mītu par Persefoni, auglības dievietes Demetras meitu, kura atgriežas no Hades pazemes uz zemes. Viņas atgriešanās nozīmē pavasara atnākšanu, dabas uzplaukumu un dzīvības atmodu.
Ostara (ģermāņu-skandināvu tradīcija)
Ķeltu tradīcijā Ostaras (Eostras) svētki bija veltīti pavasara un rītausmas dievietei, no kuras vārda cēlies Lieldienu nosaukums angļu valodā “Easter”.
Eostru attēloja ar zaķiem un olām, kas simbolizēja auglību un atjaunošanos. Šajā dienā tika dedzināti ugunskuri, kas simbolizēja saules gaismu, kas pārvar ziemas tumsu.
Ozīriss, Izīda un Hors (Senā Ēģipte)
Ēģiptiešu mitoloģijā ekvinokcija bija saistīta ar mītu par Ozira nāvi un augšāmcelšanos. Viņu nogalināja viņa brālis Sets (haosa personifikācija), bet viņa sieva Isisa savāca viņa ķermeni, un viņu dēls Hors cīnījās ar Setu par troni. Senajā Ēģiptē pavasara ekvinokciju saistīja ar Sīriusa uzlēktu un Nīlas ciklisko atjaunošanos, no kuras bija atkarīga zemes auglība.
Pavasara ekvinokcija bija un joprojām ir svētku, rituālu un rituālu svinēšanas laiks. Dažādu laikmetu un kultūru cilvēki šo dienu svinēja ar šādām tradīcijām:
Nowruz (Persija, Vidusāzija) ir seni svētki, kas apzīmē pavasara atnākšanu. Šajā dienā tiek veikti attīrīšanās rituāli, izrotātas mājas un klāts galds ar septiņiem svētiem ēdieniem.
Pavasara ugunskuri (Skandināvija, Vācija, slāvu zemes) – ekvinokcijas naktī tika iedegti rituālie ugunskuri, cilvēki lēkāja pāri ugunskuriem, lai attīrītos, un valkāja apaļas dejas, lai sveiktu sauli.
Auglības simboli (Eiropa) – zaķi, olas, ziedi kļuva par vienādmūža simboliem, kas paredzēja gaidāmos Lieldienu svētkus.
Foto – Pixabay
Daudzās kultūrās pirms pavasara ekvinokcijas cilvēki veica tīrīšanas, mazgāšanas rituālus, dedzināja vecās lietas, lai atbrīvotos no pagātnes un jaunajā ciklā ieietu ar tīrām domām. Cilvēki tīrīja savas mājas un telpas, dedzinot vecās lietas, lai simbolizētu atvadīšanos no pagātnes. Viņi sagaidīja rītausmu, vēroja saullēktu, sajūtot saikni ar kosmosu.
Šajā laikā sākās darbs laukos, jo ekvinokciju uzskatīja par laiku, kad zeme bija visgatavākā sēklu uzņemšanai. Tika veikti arī rituāli labklājības nodrošināšanai: gatavoja rituālos ēdienus, piemēram, krāsotas olas vai maizi, un veica rituālus, lai piesaistītu pārpilnību.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Ko nesīs pavasara ekvinokcijas nedēļa? Horoskopi 17. – 23. martam
Ko mums nesīs aptumsumu koridors martā?