Pastāvīga miegainība un noguruma sajūta ir bīstami simptomi, kas var liecināt ne tikai par vitamīnu trūkumu, bet arī par kādu saslimšanu.
1. Kaloriju trūkums
Tas neattiecas tikai uz tiem, kuri sēž uz stingru diētu un apzināti ierobežo sevi uzturā. Dažreiz darba slodzes un stresa dēļ varat izlaist brokastis vai pusdienas. Rezultātā cukura līmenis asinīs samazinās, organismam pietrūkst enerģijas. Nogurums un vēlme aizmigt ir paredzamas sekas.
Ko darīt?
Sekot līdzi ēšanas režīmam. Īpaši tad, ja jūs strādājat vai mācāties.
Ja kaut kāda iemesla dēļ jums nav iespējams pabrokastot vai aiziet pusdienās, turiet pie rokas banānus, pilngraudu cepumus, proteīna batoniņus, žāvētus augļus, riekstus. Viņi palīdzēs organismam saglabāt enerģiskumu dienas garumā.
2. Fiziskās aktivitātes trūkums
Dzīvesveids ir pareizais ceļš uz to, lai aizgainītu nogurumu un miegainību dienas laikā.
Jo mazāk jūs kustaties, jo vairāk guļat. Jo vairāk guļat, jo mazāk kustaties. Šo apburto loku var pārraut tikai gribasspēks.
Ko darīt?
Kustēties. Jo vairāk fizisku aktivitāšu, jo enerģiskāks un mazāk miegains jūs jūtaties. Pārbaudiet un pārliecinieties!
3. Liekais svars
Liekais svars. Aptaukošanās spēj izprovocēt nogurumu un miegainību dienas garumā. Muskuļiem, sirds un asinsvadu un citām sistēmām ir jāpieliek vairāk pūļu, lai pārvietotu smago ķermeni un nodrošinātu to ar nepieciešamo skābekļa un barības vielu daudzumu.
Ko darīt?
Centieties normalizēt svaru. Teorētiski recepte ir vienkārša: veselīgs uzturs, kaloriju ierobežošana, vairāk fiziskas aktivitātes, tostarp treniņi. Praksē mainīt dzīves veidu, lai atbrīvotos no liekiem kilogramiem, var būt sarežģīti. Bet tajā var palīdzēt sertificēts ārsts – dietologs vai terapeits.
4. Hronisks stress
Foto – Pixabay
Asa stresa stāvoklī organisms pāriet uz režīmu “uzbrūc vai bēdz”: paaugstinās adrenalīna un kortizola hormonu līmeņi, palielinās asins pieplūdums muskuļos, ķermenis gatavojas straujai rīcībai. Tas ir normāli un pat var glābt dzīvību. Bet, ja stress ievelkas, bet lēciens tā arī nenotiek, pastāvīga paaugstināta gatavība nogurdina organismu.
Galvassāpes, muskuļu nogurums un arī miegainums dienas garumā ir ieilgušas nervu pārslodzes simptomi.
Ko darīt?
Jāatrod veids, kā atbrīvoties no stresa. Dažos gadījumos pietiek atbrīvoties no provocējošo faktoru ietekmes, piemēram, nesarunāties ar kaitinošu paziņu, mazāk laika pavadīt sociālajos tīklos, mainīt nepatīkamu darbu.
Ja nav iespējams darboties radikāli, sāciet ietekmēt situāciju pakāpeniski, apzinoties traucējošos faktorus un cenšoties tos mainīt.
5. Depresija
Atpazīt depresiju mēdz būt ļoti sarežģīti. Dažreiz cilvēki, kas pārdzīvo šo garīgo traucējumu, var uzvesties pilnīgi normāli. Lai noskaidrotu problēmu, jāseko līdzi pašsajūtai un jāpiefiksē pat nelielas izmaiņas uzvedībā.
Nogurums no rīta, mokoša nevēlēšanās celties no gultas, miegainība – spilgti depresijas simptomi.
Ko darīt?
Ja jūtat, ka pasaule ir kļuvusi pelēka, neko nevēlaties (izņemot miegu), atrodiet sevī spēku pierakstīties pie psihologa vai psihoterapeita. Vai vismaz pie terapeita: primārā līmeņa ārsts arī varēs atpazīt problēmu, ja tā ir, un, ja nepieciešams, aizvedīs jūs pie profilēšanas speciālista, kas palīdzēs pārvarēt depresiju.
6. Hroniska noguruma sindroms
Tas ir izplatīts traucējums. Tikai ASV no hroniska noguruma sindroma cieš līdz 2,5 miljoniem cilvēku. Parasti tā simptoms ir spēku un miega trūkums trīs nedēļu garumā un vairāk.
Ko darīt?
Diemžēl tā ir slimība, ko grūti konstatēt, jo pirms tam jāizslēdz citas veselības problēmas.
Ja tomēr hroniska noguruma sindroms apstiprināsies, esiet gatavi to koriģēt ar pareizu uzturu, fizisku vingrinājumu un kognitīvu uzvedības terapiju.
7. Dažu vitamīnu vai mikroelementu trūkums
Miegainība nereti rada B12 vitamīna vai dzelzs deficīts. Šīm vielām ir liela nozīme enerģijas apmaiņā. Ja to trūkst, viss, ko vēlas organisms, ir ielīst zem segas un aizvērt acis.
Ko darīt?
Lai pārbaudītu, vai jums viss ir kārtībā ar vitamīniem un mikroelementiem, vajadzīga asins analīze. Vislabāk to darīt terapeita vadībā. Ārsts varēs pareizi atšifrēt analīžu rezultātus, atrast deficīta iemeslu un noteikt terapiju.
Bet varbūt tie nav vajadzīgi. Dažreiz tās vai citas vielas trūkumu var kompensēt, veicot izmaiņas ikdienas uzturā. Piemēram, lai paaugstinātu dzelzs un B12 līmeni, ir jāēd spināti, aknas un sarkanā gaļa.
8. Zāļu blaknes
Atcerieties, kad jums sākās miegainības lēkmes. Ja laika gaitā tie sakrita ar tā vai cita preparāta lietošanas sākumu, iespējams, tā ir medikamentu blakne.
Ko darīt?
Ieskatieties lietošanas pamācībā: miegainība var tikt minēta blakusefektu sarakstā. Ja tā ir, lūdzu, sazinieties ar terapeitu vai ārstējošo ārstu: iespējams, speciālisti izvēlēsies kādu alternatīvu šīm zālēm.
9. Miega traucējumi
Bezmiegs, nemierīgu kāju sindroms – iespējamo traucējumu ir desmitiem. Kuru no tiem izslēgt, bet kuram jāpievērš uzmanība, var noteikt tikai ārsts.
Ko darīt?
Noteikti konsultējieties ar terapeitu, ja jums, izņemot dienas miegu, ir kādas no miega traucējuma pazīmēm:
– vakaros vajag vismaz pusstundu, lai aizmigtu;
– pamostaties nakts vidū;
– jūs krācat, griežat zobus miegā vai arī jūsu tuviniekiem reizēm liekas, ka jūs aizturat elpu;
– aizmiegot jūs piedzīvojat durstīšanas sajūtu rokas un kājas;
– jūs nemierīgi guļat. Par to var runāt jūsu partneris. Pastāv arī netiešie pierādījumi: piemēram, katru rītu
pamosties ar saņurcītu palagu un nokritušu spilvenu;
– nereti mostaties ar galvassāpēm;
– mēdz gadīties, ka sapnī ar jums notiek kaut kas neparasts, piemēram, jūs cenšaties piecelties un kaut kur iet;
– pamostoties jūs kādu laiku jūtat muskuļu vājumu un nespējat pakustināt rokas un kājas.
10. Diabēts
Nemotivēts nogurums dienas laikā ir viens no draudoša diabēta izteiktākajām pazīmēm. Tas nav vienīgais simptoms, bet ļoti izplatīts.
Ko darīt?
Ja pamanījāt sev šādas pazīmes, noteikti konsultējieties ar terapeitu. Ārsts veiks apskati un izsniegs nosūtījumu uz analīzēm. Pēc to rezultātiem tiek noteikta diagnoze un, ja nepieciešams, sākta ārstēšana.
11. Sirds un asinsvadu slimības
Pastāvīga vēlme pavadīt miegā vairāk par astoņām stundām stundām var liecināt par traucējumiem sirds un asinsvadu sistēmas darbībā. Kaut kāda iemesla dēļ sirds nenodrošina normālu asins cirkulāciju uz orgāniem un audiem, ieskaitot smadzenes. Un tās reaģē uz barības vielu un skābekļa trūkumu. Tas ir arī miegainības cēlonis.
Ko darīt?
Ja esat mainījis dzīvesveidu, piemēram, sākāt ēst pilnvērtīgi, kustēties, pārliecināties, ka labi guļat naktī, bet dienas miegs neatkāpjas, jums vajadzētu aprunāties ar terapeitu.
Detalizēti aprakstiet pašsajūtu. Dažreiz sirds un asinsvadu sistēmas slimības var izpausties visnegaidītākajā veidā, un ārstam ir skaidri jāsaprot, kādi simptomi jums ir.
12. Vēzis
Audzējs laupa daudz enerģijas. Tāpēc onkoloģiskās slimības izraisa pastāvīgu nogurumu. Parasti tas nav vienīgais vēža simptoms. Tāpēc esiet piesardzīgs, ja, izņemot miegainību, radies neizskaidrojama svara zudums. Īpaši, ja esat vecāks par 45 gadiem, smēķējiet, vairāk nekā gadu neapmeklējāt ginekologu, slimojat ar aptaukošanos vai aizraujaties arpārmērīgu alkohola lietošanu.
Ko darīt?
Ņemot vērā onkoloģisko slimību bīstamību, noteikti konsultējieties ar terapeitu, ja dienas miegainība neatkāpjas pēc izmaiņām dzīvesveidā un jūs nesaprotat, no kurienes tā rodas.
Visticamāk, viss nav tik biedējoši: ārsts jums atradīs kāda vitamīna deficītu vai miega traucējumus. Bet šajā gadījumā noteikti jāpārliecinās, lai justos droši!
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Kā atbrīvoties no trauksmes, nemiera, miega traucējumiem
Glāze piena ar kanēli pirms miega – tievēšanai un skaistai ādai. Laba recepte!
Stress un miega trūkums: kā viegli pārraudzīt savas veselības rādītājus