Organisms var visdažādākajā veidā reaģēt uz uzturlīdzekļu izraisītu alerģiju.
Prevalē alerģiskās reakcijas gremošanas trakta gļotādā, tātad mutes dobumā un rīklē, barības vadā, kuņģī un zarnās.
Sekas tam var būt caureja, slikta dūša, krampji, vemšana un uzpūsts vēders vai arī aizcietējums, bieži parādās pampums, kā arī lūpu vai mēles nieze.
Tomēr alerģiskas reakcijas pēc noteiktu pārtikas līdzekļu lietošanas nebūt neaprobežojas tikai ar iedarbību uz kontakta vietām gremošanas sistēmā, tās var skart arī visas tā dēvētās robežvietas kā, piemēram, ādu, acs konjunktīvu vai elpošanas sistēmu.
Par robežvietu dēvē audus starp “iekšieni” un “āru”, piemēram, starp ādu un ārpasauli, starp zarnas šūnām un no āra ievadīto barības masu vai arī starp plaušu un āra gaisu.
Tādējādi ar alerģiju sirgstošiem novēro tādas atopiskas reakcijas kā niezi, apsārtumu, papulas vai ādas ekzēmu, asarojošas acis, niezošus vai apsārtušus plakstiñus, tekošu degunu, iesnas, deguna blakusdobumu iekaisumu vai arī klepu un apgrūtinātu elpošanu līdz pat astmas izpausmēm.
Uzturlīdzekļu alerģija var izraisīt arī nespecifi skus simptomus, piemēram, nogurumu vai miega traucējumus, galvassāpes vai migrēnu, nespēju koncentrēties un pat depresiju.