Ekrānšāviņš no Facebook
“2011.gadā mani šā brīža darba devēji nopirka viesnīcu FG Royal. Un noslēdza ar mani līgumu par tās uzturēšanu un apsaimniekošanu. Es – depresīva un apjukusi bijusī iekšlietu ministre – toreiz pārorientējos uz viesmīlības jomu, īsā laikā pilnībā mainīju dzīvi,” soctīklā Facebook raksta viensīcas “Roma” apsaimniekotāja, uzņēmēja Linda Mūrniece, kura šobrīd gaida Valsts Ieņēmumu dienesta atbildi uz lūgumu ļaut nodokļu parādu nomakasāt trīs gados.
“Dažu gadu laikā nolaistai viesnīcai atdevu simtgadu slavu kā Viesnīcai Roma. Restorāns ar skatu uz Brīvības pieminekli kļuva atkal par slavenu vietu kā pirms gadsimta, kad tas bijis Otto Švarcs, kur Čaks nodzēris savu pirmo stipendiju un LV de jure atzīšana svinēta greznā banketā … Izveidoju sev lielisku komandu, kas ar laiku kļuva par manu ģimeni. Mani bērni izauguši viesnīcā, meita kopš 14 gadu vecuma ir darījusi visādus darbiņus. Visi strādājām un lepojāmies ar to, ka mūs atzīst.
Vairākus gadus tā dzīvojām līdz sapratām, ka esam izauguši un meklēsim sev pilis, muižas un visu citu, ko lieliskā komanda varētu apsaimniekot. Izveidojām savu firmu. Kļuvu par uzņēmēju, nebiju vairs tikai direktore darba devēju firmā. Uzņēmēja, kas šķita skanam lepni…
Tāpat apsaimniekojām viesnīcu, kas piederēja tiem pašiem saimniekiem, tomēr tiecāmies uz lielākiem plašumiem. Jā, pat intervijās teicu, ka tas ir mūsu komandas sapnis – apsaimniekot arī kādu pili. Jo viesnīcas rutīna jau bija rutīna. Apsvērām pieteikties konkursā uz Igates pils apsaimniekošanu, šķiet, tā joprojām kādu meklē.
Kāpēc to rakstu? Mans uzņēmums dienā, kad nesaņēma dīkstāves pabastu, saprata, ka Roma ar visu tās vēsturi ir beigusies. Bez mums tā būs vien bezpersoniska tumša ēka Vecrīgas sirdī. Tomēr komanda no visas sirds joprojām cenšas izdomāt, kā strādāsim savā restorānā un telpās pēc visa šī.
Tukšās ēkas pārvaldniece joprojām esmu es, un servisa firma ir mana. Kas agrāk šķita laba kombinācija kā jau visās citās viesnīcās, biju iedomājusies, ka ne tikai Kempinski var būt slavens zīmols, bet arī mans “Serviss viesnīcām” par tādu var kļūt.
Neviens šobrīd neko daudz nevar paplašināt… Tomēr es redzu iespēju atdot parādus valstij un turpināt uzturēt ēku Vecrīgas sirdī. Optimiste, vai ne? Zināt, ka varu un gribu atdot desmitiem tūkstošu nodokļu parādu.
Šobrīd gaidām VID lēmumu, vai mums atļaus sadalīt parāda atmaksu uz trim gadiem. Ik pa laikam aizmirstam, ka esam pilnībā atkarīgi no kāda un cerīgi skatāmies nākotnē. Tomēr realitāte liek atcerēties, ka viss nav kā pašiem gribētos.
Mums nav, ko slēpt. Mēs nodokļos esam samaksājuši milzu summas. Gan no uzņēmuma, kas pārstāv īpašniekus, gan no pašu uzņēmuma, kas apsaimnieko viesnīcu. Visu šo gadu laikā ap 4 miljoniem.
Pieņemu, ka kādreiz vēstures grāmatās mani minēs ne tikai politikas sadaļā, bet arī kā spītīgu optimisti, kas cīnījās arī par biznesu. Izdosies vai nē. To zināsim tikai ar laiku.”