Foto – Pixabay
Vai bioritmi jāņem vērā?
Kurš agri iet gulēt un agri no rīta ceļas, tas būs vesels, bagāts un gudrs – uzskatīja ASV Neatkarības deklarācijas un Konstitūcijas autors Bendžamins Franklins. Būdams dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis, viņš būtu pagalam apmulsis, ja uzzinātu, ka ar šiem saviem vārdiem pieļāvis cilvēku diskrimināciju attiecībā pret viņu tā saukto bioloģisko tipu jeb hronotipu.
Individuālo hronotipu nosaka miega un nomoda bioritmi, ko katrā cilvēkā ieliek daba. Un mainīt to nav iespējams, tāpat kā ar gribasspēku vien nav iespējams izmainīt ādas krāsu vai dzimumu.
Pieci vienā
Par to, ka pastāv divu pilnīgi pretēju tipu cilvēki – ar rīta (dienas) un vakara (nakts) darbspēju aktivitātes pacēlumu – XX gadsimta sākumā vienlaikus sāka runāt vairāki zinātnieki: J. Jandels (1904), H. Mašs (1906) un M. O’Šiē, kurš 1900. gadā notestēja Viskonsīnas (ASV) universitātes studentus.
Anketa, kuru zinātnieks piedāvāja aizpildīt brīvprātīgajiem, bija pavisam īsa: “Kurā diennakts laikā jūs jūtaties vislabāk?” un “Kurā diennakts laikā jums ir visgrūtāk strādāt?” Pie šiem diviem galvenajiem pamatjautājumiem galarezultātā nonāk visi 19 punkti, kas iekļauti mūsdienās populārākajā hronoterapeitu diagnostikas testā – 1976. gadā Starptautiskajā hronobioloģijas žurnālā (International Journal of Crono-biology) publicētajā Horna–Estberga aptaujā.
1939. gadā ar vācu balneologa un fizioterapeita G. Lamperta vieglu roku cilvēkus, kas izteikti piederēja vienam vai otram tipam, sāka saukt par pūcēm un cīruļiem. Vēlāk noskaidrojās, ka eksistē arī baloži – cilvēki, kas samērā viegli pielāgojas jebkuram dzīvesritmam. Taču izrādījās, ka arī pūces un cīruļi nemaz nav tik vienkārši putniņi, kā sākumā varēja domāt. Viņu vidū ir gan tādi, kas savai sugai pieder simtprocentīgi, bet ir arī tādi, kas uz šādu dzīvesveidu sliecas, jo tas nav līdz galam izteikts. Ņemot vērā visas šīs īpatnības, mūsdienu medicīna visu cilvēci iedala vairākos hronotipos.
Pūces
Trešdaļu no visiem planētas iedzīvotājiem var uzskatīt par darba režīma pārkāpējiem, kuru bioloģiskais pulkstenis ir noregulēts uz vēlāku gulētiešanas un tātad arī vēlāku pamošanās laiku, kas prasa noteiktu piepūli. Saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju eksistē divu veidu pūces – krasi izteikts vakara tips un daļēji izteikts, tā sauktais vakara–dienas tips.
Foto – Pixabay
Cīruļi
To laimīgo, kuri tūlīt pēc vakara pasaciņas izslēdz televizoru un dodas pie miera, un ceļas līdz ar gaiļiem mundri un spēka pilni, ir divas reizes mazāk – aptuveni sestā daļa cilvēces. Taču tieši viņu bioloģiskajam tipam jebkur pasaulē pieskaņots darbadienas sākums – lai nu ko, bet darbu viņi nekavē. Taču arī agrie putniņi ir divējādi – vieni ir krasi izteikti, bet citi ne tik ļoti, taču pārsvarā pieder šim rīta (rīta–dienas) tipam.
Foto – Pixabay
Baloži
Šim vislabvēlīgākajam variantam (speciālisti to sauc par starpposmu, dienas jeb nediferencēto tipu) pieder visi pārējie. Atkarībā no situācijas šo cilvēku organisms spēj pielāgoties gan pūces, gan cīruļu režīmam. Taču arī baložiem nav vēlams mainīt ampluā rudenī un pavasarī, jo sezonas miega un nomoda pārbīde ir papildu slogs organisma adaptācijas sistēmai.
Ja pūcei vai cīrulim nākas dzīvot viņiem neraksturīgā režīmā, viņi jūtas nelaimīgi un neveseli. Viņiem ir svarīgi, lai darba grafiks precīzi atbilstu bioloģiskajam tipam. Reizēm, ja nav citas izejas, labāk mainīt darbavietu nekā no hroniskās neizgulēšanās pārvērsties par mūždien neapmierinātu cilvēku, kam ir dažādas kaites un kaudze nepadarītu darbu.
Iepazīsti sevi
Kāda doma visbiežāk iešaujas galvā no rīta? Desmitā daļa planētas cilvēku pamostas ar vienu vienīgu vēlēšanos: vēl kādu stundiņu pagulēt. Pazīstamie vācu speciālisti bioritmu jomā J. Ašofs un R. Vefers ar pilnu atbildību paziņojuši, ka ne par kādu iedzimtu slinkumu šajā gadījumā nevar būt ne runas. No apkārtējās pasaules izolētā telpā viņi izmitināja aptuveni 200 brīvprātīgo. Galvenokārt zinātniekus interesēja divi rādītāji: ķermeņa temperatūras svārstības un miega un nomoda ritmi.
Pēc nedēļas 60% autonomi dzīvojošo cilvēku pārgāja uz individuālo ciklu, kas bija… 25 stundas ilgs. Viņu bioloģiskā diennakts izrādījās par 60 minūtēm garāka nekā astronomiskā diennakts. Te arī ir tā stunda, kuras tik ļoti pietrūkst vakara nodarbībām un rīta miegam.
Pārējie eksperimenta dalībnieki nodemonstrēja vēl pārsteidzošākus rezultātus: viņu aptuvenais diennakts ritms bija vai nu par trešdaļu īsāks, vai arī garāks par astronomisko diennakti, bet dažiem individuālā bioloģiskā diennakts ilga pat 65–70 stundas.
Lai atbilstu vispārpieņemtajam 24 stundu grafikam, šo cilvēku iekšējais modinātājs nepārtraukti pielāgojas bioloģiskajiem pareizā laika signāliem, proti, dienas mijai ar nakti, ēdienreizēm. Tieši tāpēc nepārtrauktas atkāpes no režīma traucē bioritmu dabisko gaitu un novājina organismu.
Gribat zināt, cik stundu gara ir jūsu diennakts? Kad bioloģiskais pulkstenis dod komandas iet gulēt un celties? Kurš laiks ir vispiemērotākais panākumiem darbā un kad nav vēlams sevi ar darbiem apkraut? Tādā gadījumā sastādiet pats savu individuālo bioritmu grafiku un vadieties pēc tā. To nav sarežģīti izdarīt.
Rūpīgi ar ziepēm nomazgājiet parasto termometru un dienas laikā ik pēc 1–2 stundām izmēriet temperatūru zem mēles. Laiks un rezultāts jāpieraksta stabiņā. Grādus atzīmējiet vertikāli, laiku – horizontāli. Atzīmējiet atbilstošos punktus un savienojiet tos ar plūstošu līniju. Kad tas izdarīts, varat ievietot savu daiļdarbu rāmītī un nolikt uz rakstāmgalda.
Kopš tiem tālajiem laikiem, kad no ūdens iznākušie zīdītāju senči paši ar savām zvīņām sajuta saules karstumu un mēness vēsumu, cilvēka ķermeņa temperatūra dienā ir augstāka nekā naktī, un šī svārstība ir aptuveni 1,3 grādi.
* Dienas temperatūras samazināšanās ir signāls, ka laiks atpūsties, nakts temperatūra atgādina, ka laiks doties gulēt, jo, iestājoties iekšējai atdzišanai, palēninās bioķīmiskās reakcijas šūnās un tātad arī vielmaiņas process vairs nav tik intensīvs.
* Temperatūra sākusi celties? Tas ir aicinājums aktivizēt prātu vai pamosties: maiņas procesi ir pastiprinājušies – laiks ķerties pie darba.
* Īpaša uzmanība pievēršama temperatūras maksimumiem. Tie norāda uz individuālo zvaigžņu stundu, tāpēc, ja spēku pieplūdums ir maksimāls, no tā jācenšas gūt maksimālu labumu.
Kas esat: cīrulis, balodis vai pūce? Šķir nākamo lapu un aizpildi testu!