Visbiežāk aizdusa rodas paaugstinātas fiziskās slodzes gadījumā – ātri ejot, skrienot, kāpjot pa kāpnēm.
Veselam un trenētam cilvēkam, lai pēc šādas slodzes atgrieztos normālā stāvoklī, pietiek nedaudz atpūsties un atvilkt elpu.
Bet, ja cilvēkam ir mazkustīgs dzīvesveids un viņa darbdiena paiet, sēžot pie rakstāmgalda, muskuļi nestrādā ar pilnu slodzi, un to saraušanās nav pietiekama, lai uzturētu normālu sirdsdarbību. Tāpēc šiem kabineta cilvēkiem ir izteiktāka aizdusa, un secinājums ir vairāk nekā skaidrs – vajag vairāk trenēt muskuļus: vairāk staigāt, pavingrot kaut vai no rīta, izvēlēties atbilstošu fizisko slodzi.
Savukārt gadījumā, ja apgrūtināta elpošana rodas arī pie ierastajām fiziskajām slodzēm – tas jau ir iemesls satraukumam. Visizplatītākie elpošanas traucējumu cēloņi ir sirds-asinsvadu un plaušu slimības.
Taču aizdusu var izraisīt arī liekais svars, anēmija (zems hemoglobīna līmenis asinīs) un vairākas citas kaites.
Aizdusa, kas radusies sirds-asinsvadu sistēmas darbības traucējumu dēļ, parasti izpaužas kā elpas trūkums, nespēja ieelpot ar pilnu krūti.
Konkrēto cēloni var noskaidrot tikai speciālists, veicot rūpīgu sirdsdarbības diagnostiku. Bet, ja aizdusa rodas arī pilnīgā miera stāvoklī, tas liecina par nopietnām problēmām, tāpēc ar vizīti pie ārsta nedrīkst kavēties.