Foto – Pixabay
Vairākumam cilvēku insults asociējas ar paralīzi, pilnīgu vai daļēju invaliditāti. Taču patiesībā ir virkne veidu, kas palīdz nosacīti ātri atgriezties ierindā.
Galvenais insulta cēlonis ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Mediķi izšķir divus galvenos insulta veidus: hemorāģisko un išēmisko insultu.
Hemorāģiskais insults ir asinsizplūdums galvas smadzenēs. Tas notiek, kad pēkšņi pārplīst artērija, kuras sieniņas ilgu laiku atradušās augsta asins spiediena ietekmē, līdz beidzot to vairs nav spējušas izturēt. Visbiežāk tā mēdz notikt pašā darba dienas karstumā vai arī vakarā.
Nereti par slimības upuriem kļūst 35–40 gadus veci mērķtiecīgi, ar stipru gribasspēku apveltīti cilvēki, kas ieņem vadošus amatus; ap pusdienas laiku sāk sāpēt galva, ik pa laikam satumst acīs, un tad “ne no šā un ne no tā” cilvēks zaudē samaņu un nokrīt.
Išēmiskā insulta gadījumā galvas smadzeņu artērijā veidojas trombs, kas aizsprosto ceļu asinsritei. Šis insulta veids visbiežāk mēdz notikt naktī, un tik dārgais laiks nereti tiek palaists garām. Išēmiskā insulta riska grupā galvenokārt ir cilvēki jau pāri 60 un kuriem ir daudz citu slimību: hipertonija, ateroskleroze, sirdskaites, diabēts…
Insulta simptomi:
* asas, stipras galvassāpes;
* galvas reibonis, satumst redze (nereti – samaņas zudums);
* slikta dūša vai vemšana;
* sēcoša, skaļa elpa;
* seja kļūst sarkana vai zilgana.
Bet pati galvenā pazīme ir sašķobīta seja un runas traucējumi, jo insulta gadījumā iestājas daļēja vai pilnīga vienas ķermeņa puses paralīze, tāpēc ir ļoti grūti skaidri izrunāt vārdus.
Ja kādu piemeklējis insults, pats galvenais ir – iespējami ātrāk cietušo nogādāt slimnīcā.
Diemžēl diezgan liels procents nāves gadījumu insulta dēļ ir tieši tāpēc, ka palīdzība ieradusies par vēlu vai arī pats cietušais, pēc 20–30 minūtēm sajutis, ka kļuvis mazlietiņ labāk (starp citu, arī tā mēdz notikt), kategoriski atsakās braukt uz klīniku.
Pirms ārsta ierašanās
Ja ir aizdomas, ka cilvēku piemeklējis insults, viņam noteikti jāpalīdz, pirms paguvusi ierasties ātrā neatliekamā palīdzība.
* Zem slimnieka galvas uz pleciem jāpaliek augsti spilveni.
* Jāatpogā apkaklīte, jāatslābina kaklasaite, jāatver logs.
* Slimniekam zem mēles jāpaliek 4–5 pulverī saberztas glicīna tabletītes.
* Ja cietušais spējīgs norīt, viņam var iedot pustableti aspirīna.
* Ja ir tāda iespēja, jāizmēra asinsspiediens. Ja tas ir augstāks nekā parasti, slimniekam jāiedod kāds spiedienu pazeminošs preparāts – tikai ne klofelīns, jo tam piemīt strauja reakcija, bet krasi samazināt spiedienu nekādā gadījumā nedrīkst, jo tā kaitējums smadzenēm var pastiprināties.
Noturēties līdz ārsta atbraukšanai slimniekam palīdz arī senā japāņu dziednieciskā metode šiatcu.
* 1,5–2 minūtes ar pirkstu jāmasē tā sauktais reanimācijas punkts, kas atrodas starp virslūpu un deguna starpsieniņu. Uzspiedieniem jābūt intensīviem, pirkstu griež pulksteņa rādītāja virzienā.
* Labā roka jāuzliek saules pinuma vietai ar pirkstiem uz augšu un nedaudz sāņus atvirzītu īkšķi, bet kreisā – mazliet augstāk, ar sirds virzienā vērstiem pirkstiem un gandrīz pilnībā nosedzot labās rokas pirkstus. Tādā veidā slimnieku var samērā ilgi noturēt pie dzīvības, neļaujot viņam nomirt.
noderīgi zināt un atcerēties