Katrā valstī ir savi ilgdzīvotāji, un viņiem visiem ir dažas kopīgas īpašības: viņi ir labestīgi, pietiekami daudz strādā, un viņiem nav liekā svara. Daļa no viņiem smēķē, daļa lieto alkoholu. Viņu dzīvesritms ir ikdienišķs, viņi ir iecietīgi un pacietīgi, prot priecāties. Ilgdzīvotāju vīriešu un sieviešu skaits pasaulē ir aptuveni vienāds.
Cilvēks jūtas labi tikai tad, ja visas organisma sistēmas ir attīstītas un strādā aptuveni vienādi. Ja kāda no sistēmām ir vājāka vai tai nākas darboties pastiprinātā režīmā, organisma saskaņotā kopdarbība ir izjaukta.
Spēks, kas stimulē itin visu sistēmu darbību, ir kustība. Zinātnieki aprēķinājuši – lai cilvēks būtu vesels, viņam jāizdara vismaz 1000 dažādu kustību dienā, jo tieši pie šādas slodzes visas organisma sistēmas sāk strādāt optimālā režīmā. Kas to teicis un kur tas rakstīts, ka veciem ļaudīm mierīgi jāsēž uz mūrīša? Tieši otrādi! Pēc 80 gadiem minimālais kustību skaits jāpalielina.
Praktiski padomi un receptes
1. Lai saglabātu labu atmiņu un nevajadzētu sūdzēties par biežām galvassāpēm, ziemas periodā laiku pa laikam ieteicams pagatavot seleriju sakņu salātus ar medu un citrona sulu. Notīra un samaļ 1 kg seleriju sakņu, pievieno 125 g medus un 1 citrona sulu. Visu rūpīgi sajauc un ēd pa 1 ēdamkarotei no rīta tukšā dūšā 40 minūtes pirms brokastīm. Salātus uzglabā ledusskapī.
2. Katru rītu, vēl gultā esot, ieteicams izpildīt pavisam vienkāršu vingrojumu: rokas un kājas paceļ uz augšu un 3–5 minūtes pakrata. Tādējādi tiek uzlabota asins mikrocirkulācija, kas vienlaikus ir arī laba sirds-asinsvadu slimību profilakse.
3. Gulēt vēlams iet līdz pulksten 23, bet celties – ne vēlāk kā pulksten 7. Ievērojot šādu režīmu, organisms strādās atbilstoši Zemes kosmiskajiem ritmiem, tā veicinot visu iekšējo orgānu saskaņotu darbību.
4. Neatkarīgi no laika apstākļiem pastaigām svaigā gaisā jāvelta vismaz 14 stundas nedēļā.