SILTUMNĪCĀS: Lai pasargātu dārzus no aukstuma ietekmes, M. Narvils iesaka neapkurināmās siltumnīcās nodrošināt papildus siltuma avotus, – lielākās siltumnīcās tam derēs melnie ūdens konteineri, kurus uzpilda ar maksimāli siltu ūdeni un ieved siltumnīcās. Mazākās siltumnīcās tie varbūt arī mazāki tilpumi. Ja nav citu siltuma avotu, agrotīklu ieteicams segt dubulti un pat vairāk kārtās, bet, gaisa temperatūrai tuvojoties nullei, ar ūdeni apsmidzināt agrotīklu, lai tas sasalst. Šāds paņēmiens augus var pasargāt pat līdz -6 oC lielā salā.
Nelielās siltumnīcās var ienest arī karsētus akmeņus, ja pieejami ugunsdrošie ķieģeļi, var tos sakraut tā, lai veidojas pārsedze, zem kuras paliek sveci. Siltuma efekts būs daudz labāks, jo siltums akumulēsies un darbosies pat pēc sveces izdegšanas. Noteikti vajag izmantot ventilatorus, jo gaisa “maisīšana” arī neļauj temperatūrai noslīdēt zem nulles.
UZ LAUKA: Savukārt uz lauka rupjo sēklu dārzeņu kultūrām var nedaudz, tāpat kā kartupeļiem, uzraust augsni. Ar agrotīklu nosegtām kultūrām, gaisa temperatūrai noslīdot līdz +2 oC, ar traktoru smidzinātājiem izsmidzina ūdeni (400 līdz 600 l/ha). Līdzīgi rīkojas augļudārzā, tikai izmantojot ventilatora miglotāju.
Vērojot vēja virzienu, kas nodrošinātu dūmu kustību dārza virzienā, var sagatavot arī nelielus ugunskurus. Vairāk pasargātas šādos laika apstākļos būs arī kultūras, kuras uz ziemu tikušas mulčētas, jo mulča sadaloties izdala siltumu.