Bērni ir nevainīgi un skaļi pasaka visu, kas tiem ienāk prātā, bet reizēm viņu teiktais var nobiedēt ne pa jokam. Vai tici sestajai sajūtai? Ja ne, vari sākt ticēt, kad izlasīsi mazuļu pieskatītāju un auklīšu pieredzēto.
1. “Turēju klēpī draudzenes trīs gadus veco dēlu, un viņš ļoti nopietni sacīja: Es nekad negrauzīšu TAVUS kaulus. Es apsolu.”
2. “Pieskatīju kaimiņienes trīsgadīgo meitu, kad viņa pienāca man klāt un apvaicājās: “Kad bērniņš iznāks ārā no tava vēdera?” Pēc divām dienām uzzināju, ka esmu stāvoklī.”
3. “Kādu vakaru pieskatīju drauga bērnus. Jaunākais, kuram bija pieci gadi, uzzīmēja sievieti, kas karājās pie griestiem un sacīja: “Viņa man lika to uzzīmēt. Viņa nāk tev pakaļ. Paslēpies.”
4. “Pieskatīju brāļa dēlu. Kad apvaicājos, ko viņš zīmē, atbilde skanēja: “Skeletu mašīnu.” Skatiens pāri puikas plecam atklāja, ka tā nav nekāda krāsojamā grāmatiņa, bet gan skice iekārtai, kas nogrieztu miesu no kauliem! Zīmējumā netrūka arī asins plūdu.”
5. “Kopā ar pieskatāmo bērnu skatījāmies televīziju, kad pēkšņi viņš sāka stingi skatīties sienā sev aiz muguras. Kādas trīs minūtes skatījies, viņš sacīja: “Ne tagad.” Mēs turpinājām skatīties filmu, kad viņš atkal pagriezās pret sienu un teica: “Tiksimies vēlāk, labi?” Es patiešām nobijos.”
6. “Mazuļi šķiet zinām dīvainas lietas. Manai māsasmeitai ir četri gadi, un viņa bieži runā par vecāko māsu. Nereti viņa ar to arī sarunājas. Bet meitene ir pārāk maza, lai zinātu, ka mātei pirms dažiem gadiem bijis spontānais aborts.”
7. “Noklīdusi lode pirms dažiem mēnešiem bija izdzēsusi mana drauga dzīvību. Nedaudzas dienas pēc notikušā piekritu pieskatīt brāļa mazo dēlu. Ieraudzījis manas saraudātās acis, viņš pajautāja, kāpēc es raudu. Es teicu, ka man pietrūkst drauga. Viņš izskatījās apjucis, un tad sacīja: “Kāpēc tev viņa pietrūkst? Viņš taču sēž tur uz pakāpieniem.”
8. “Reiz pieskatīju meitenīti vārdā Sāra, kura bija man ļoti pieķērusies. Viņas mamma vienmēr teica, ka meita vienmēr lūdz, lai viņu pieskatu tieši es. Kādu vakaru viņa to skaidri apliecināja, pasakot: “Kad nomirsi, es gribu tevi ielikt stikla burciņā, lai varētu glabāt pie sevis un vienmēr apskatīt.”
9. “Pieskatot sešus gadus vecu zēnu, viņš pēkšņi pacēla savu kucēnu, pieskrēja pie manis un iekliedzās: “Sit to krustā! Sit to krustā! Sit to krustā!””
10. “Palikusi pa nakti pie kādas ģimenes diviem bērniem, es jau zināju, ka miegā viņi mēdz runāt un pat staigāt. Vecākais miegā ieraudājās, piecēlās un ieslēdzās vannas istabā. Tikai pēc brītiņa izdevās viņu no turienes izvilināt. Es beidzot aizmigu uz dīvāna. Nakts vidū jutu, ka uz mani kāds skatās. Pie manas gultas stāvēja zēns. Pajautāju, ko viņš dara. Viņš atbildēja: “Kamēr tu guli, tas vīrietis tevi novēro.” Tonakt es vairāk neaizmigu.”
11. “Uzšķirot kādu lapu 2. klases mācību grāmatā, tur bija zēna fotogrāfija. Viena no meitenēm iesaucās: “Viņš izskatās gluži kā Nikolass!” Apvaicājos, kas ir Nikolass, un biju ļoti pārsteigta par atbildi: “Tas ir zēns, kas dzīvo manā skapī.””
12. “Pieskatīju piecgadīgo Džeku, kad viņš pēkšņi ievaicājās, kāpēc man blakus sēž meža strādnieks. Laikam izskatījos šokēta, jo puika steidzās mani mierināt: “Neuztraucies, viņam līdzi nav ieroču.””
13. “Kopā ar draudzeni pieskatījām četrus gadus vecu radinieku. Draudzene bija kaislīga reinkarnācijas idejas piekritēja, tāpēc nolēmām pavaicāt zēnam par iepriekšējām dzīvēm. Sākām ar jautājumiem, kurus viņš īsti neizprata, līdz draudzene pavaicāja tieši: “Kas tu biji, pirms kļuvi par Tomu?” Viņš atbildēja, ka bijis diriģents, un ar rokām atveidoja diriģenta kustības. Pārsteidzoši bija tas, ka viņš nebūtu varējis redzēt diriģentu – zēns bija piedzimis akls.”
14. “Kāds mazulis, kuru es pieskatīju, naktī pamodās kliegdams, ka kaut kas slēpjas zem viņa gultas. Es pārbaudīju un viņu mierināju, teikdama, ka tur nekā nav. Zēns atbildēja: “Tagad viņš stāv tev aiz muguras.””
15. “Mana brāļameita reiz atklāja, ka viņai ir iedomāta draudzenīte vārdā Sallija. Sallija, kā bija noprotams, bija cietumā par galvas nociršanu savai mātei.”
Baisi stāstiņi. Lasāmi gultā, kad jau esi sagatavojies aizmigt.
Vari ticēt horoskopiem, vari ticēt kam citam. Bet – lai kaut kādu rezultātu sasniegtu, kaut kas jādara. Ja neko citu – vismaz nopērc sev loterijas biļeti.
Pirmā iemaksa par labu auto, dzīvokļa kredītmaksājums, dāvanas tuviniekiem, ballīte ar draugiem, atvaļinājums ar ģimeni siltzemju kūrortā, varbūt studiju maksa Universitātē vai iemīļotā sporta nodarbības lielajam bērnam – tas viss ir tepat blakus. Kas teica, ka nevar sasniegt zvaigznes? Vai mēģināsi pasniegties pretī savas Veiksmes pastieptajai rokai?
Uzdrošinies, sper soli un piepildi savus sapņus! http://bit.ly/2en6QyG