Bekas neaug, kamēr vēl rudzi nav noziedējuši.
Sēnes un bekas izaug vienā pašā naktī, bet, kad cilvēks ir tās redzējis, tad tās vairs lielākas
neaug.
Ja sēnes uzdīgušas vecā mēnesī, tad viņas pietārpo, ja jaunā, tad ne.
Kod cylvāks īt uz mežu pēc sēņu un sazatuop ar buobu, kura nas pylnu karzini sēņu, tad i tu dabuosi. A ka pi buobys nabyus sēņu, tukša karzina, tod i pi tevis byus tukša, nikuo nadabuosi, koč vysu dīnu atstaiguosi.
Sēņot ejot, nazis jāliek aiz muguras, tad sēnes visas varot ieraudzīt.
Mežā ieejot sēņotājam jāsaka: “Čiku, čiku, meža Miku, pilna āda baraviku!” Tad būs daudz sēņu.
Kad iet sēņot, tad pirmās sēnes jāapspļauda un jāsaka: “Esiet jūs tās laimīgās, pievelciet man ātri pilnu grozu!” Tad var ātri pilnu grozu pielasīt.
Kod pyrmū reizi ej uz mežu pēc sēņu un atrassi pyrmū baraviku vacu un ar tuorpim, tod itei pīzīmēj, ka tova dzeivja nabyus loba, ļauds kai tuorpi ēss tevi nu dzeivis. A ka atrassi baraviku
jaunu un bez tuorpu, tod itei pīzīmēj, ka dzeivja byus loba un laimeiga.
Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku, tad grozs tiek pilns; ja ieliek bērzlapi, tad tikai pusē.
Kopā sēņojot, nevajaga otram sēnes atdot, jo tad līdz ar tām atdod savu laimi.
Sēniniecēm ir paradums, no meža laukā ejot, pie pašas izejas nosviest skaistāko sēni, lai nākošo reizi būtu laimīga lasīšana.
Ja kādu vasaru ir daudz sēņu, tad būs nabadzīgs gads.
Daudz grebiežu [sēņu] nūzeimoj karu.
Kad daudz sēņu un beku, tad gaidāmi bada gadi.
Ja vasarā daudz sēņu, tad ziemā būs liels ēdamā trūkums.
Kuru gadu neaug sēnes, tad ir bagāta raža.