“Atlajst Sajmu, ierobežojumi par lielu, mums zog naudu!” Fiziķis Ģirts Zāģeris atspēko tracinošākos maldus par Covid-19

Vairākus matemātiski pamatotus arguments par labu tam, ka Latvija ir veiksmes stāsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanā un ka nav jāčīkst sociālajā tīklā Facebook publicējis fiziķis Ģirts Zāģeris. Ar autora laipnu atļauju pārpublicējam viņa viedokli, kurā, mūsuprāt, vērts ieklausīties!

“Es neesmu epidemiologs. Es māku tikai analizēt datus, rēķināt un piedāvāt sava sprieduma gaitu. Diemžēl feisbukā redzu viedokļa paudējus, kas nemāk arī to, bet ne mazāk kautrējas visiem stāstīt, cik viss ir slikti un ka vajag “atlajst sajmu”. Gribu atspēkot trīs populārākos argumentus, ko redzu soctīklos ik dienas.

Pirmais maldīgais arguments. “Ierobežojumi ir pārāk lieli! Mums ir tikai 500 saslimstības gadījumu, tā ne tuvu nav epidēmija. Ar gripu saslimst un mirst daudz vairāk cilvēku, bet kaut kā mēs līdz tam neko ciet netaisījām. Ekonomika brūk un cilvēku veselība pasliktinās, vislaik sēžot mājās. Kariņ, atkāpies!”

Katrai slimībai piekārto skaitli R0, kas raksturo, cik daudz katrs saslimušais vidēji inficē citus. Neapkarotai gripai R0 ir aptuveni 1.3, bet neapkarotam koronavīrusam – starp 2 un 3 (argumenta pēc pieņemsim, ka 2.3). Starpība var šķist maza, bet tā nebūt nav.

Iedomāsimies vēl trešo slimību ar R0 = 4. Teiksim, pirmajā inficēšanās kārtā ir saslimuši 4 cilvēki, tad katrs no šiem četriem inficē vēl četrus un ir 16 jauni saslimušie (kopā 20), nākamajā kārtā katrs no 20 inficētajiem inficē vēl četrus un tā rodas vēl 80 inficētie utt. Šādā veidā pēc desmit inficēšanās kārtām no viena inficētā ar gripu slimi būtu 4143 cilvēki, ar koronavīrusu 153 158, bet ar iedomāto slimību, kuras R0 = 4, būtu slimi 9 765 625 slimnieki. Starpība vairs tik maza nav.

Bet R0 nav konstants rādītājs. Ja slimību apkaro – ar vakcīnām vai ar tādiem ierobežojumiem, kā tagad – tad katrs saslimušais inficē mazāku skaitu citu. Tāpēc nepieciešama distancēšanās. Tāpēc vajadzīga piespiedu karantīna kontaktpersonām. Tāpēc vērts bremzēt ekonomiku. Nevis tāpēc, ka slimība ir ļoti nāvējoša – bet gan tāpēc, lai slimo cilvēku nekļūtu nekontrolējami daudz, un veselības sistēma spētu tikt ar visiem galā.

Šeit nobrūk arī pārējie argumenti par “ekonomikas graušanu” un “cilvēku veselības bojāšanu”. Ja visi saslimtu reizē, ekonomika tāpat apstātos, tikai bonusā mēs nespētu glābt smagi saslimušo dzīvības.

Savukārt tikai tāpēc, ka mums ir bijuši šādi ierobežojumi, mēs vēl varam baudīt tādu luksusu kā iziet ārā pastaigāties, pabraukāt ar velo pa parku un tamlīdzīgi. Citur, kur ierobežojumus ieviesa par vēlu, tādas iespējas nav, jo ir pilnīga karantīna. Un tur tiešām cilvēkiem parādās arī mentālas problēmas no stresainās situācijas. Mūsu variants, bez šaubām, ir labāks. Bet kritiķi labāku alternatīvu nekad nepiedāvā.

Otrais maldīgais arguments. Rekur, dakteri Apinis un Gulbis ir izteikušies, ka šis ir pārspīlēti un izsauks virkni citu problēmu. Viņi ir speciālisti. Kāpēc profesionāļu viedokli neklausās? Kāpēc valdība guļ?

Ārsts Pēteris Apinis pats savu argumentu pastiprināšanai mīl norādīt visādus prestižus amatus, ko viņš (vai kolēģi) ieņēmuši vai ieņem, lai apelētu pie autoritātes. Mazliet, mazliet rūpīgāk gan padomājot ir skaidrs, ka tas patiesībā spēlē viņiem par sliktu.

Nedz Apinis, nedz Gulbis nav epidemiologi vai infektologi. Un, es atvainojos – daktera Gulbja rakstu DELFI publicēja, apakšā norādot, ka publicētajā viedoklī IR FAKTOLOĢISKAS KĻŪDAS. Lai tāda viedokļa publicēšana paliek uz viņu sirdsapziņas, bet tas tur stāv rakstīts melns uz balta.

Pretējā pusē mums stāv epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, kurš Pēterburgā ieguvis izglītību un no 1988. gada (!) darbojas šajā nozarē, jau sen aizkadrā satraucoties par valsts aizsargāšanu pret dažādām epidēmijām (parasti droši vien gripu).

Viņam pievienojas Uga Dumpis, sertificēts infektologs, kurš izglītību ir ieguvis šeit, Zviedrijā un beigās Oksfordā un kuram ir 222 zinātniskās publikācijas. Ja jau mēs gribam apelēt pie autoritātes, tad man šķiet ir skaidrs, kuros klausīties vairāk – un valdība, izrādās, tiešām ieklausās profesionāļu viedoklī.

Trešais maldīgais arguments. Valdība karantīnas aizsegā zog naudu tautai, tā visa ir kārtējā zagļu afēra! Vai vēl trakāk – valdība speciāli ievieš tik lielus ierobežojumus, lai celtu paniku cilvēkos, iebiedētu tos un pēc tam piespiedu kārtā liktu vakcinēties, lai mūsos varētu ievadīt mikročipu! Tauta, mosties, celies kājās un aizstāvi Tēviju pret zagļiem! Un nost ar Ingu Spriņģi!

Ah, pēdējais saldajam ēdienam. Pirmo pusi šim izteikumam mīl izmantot demagogs Aldis Gobzems, aizsedzoties ar milzīgām mātes instinkta rūpēm par valsti un tās tautu. Savukārt otrā daļa par mikročipiem ir kaut kas no Jāņa Pļaviņa un Andra Ciekura grāmatas (kurus kaut kāda iemesla dēļ es nevaru ietagot). Visus trīs kungus vieno viena īpašība – ļoti prasmīga, bet ārkārtīgi nelietīga manipulēšana ar informāciju un argumentiem.

Aplūkosim atmiņūdens tirgoņa Pļaviņa apgalvojumus – savā video (https://ej.uz/z9m9) viņš “informē tautu”, ka Uhaņā netālu no koronavīrusa izcelšanās vietas ir virusoloģijas institūts – vai tā var būt sakritība??? Un vai tik nav tā, ka obligātā vakcīna mūs sačipēs, un tad brīvībai būs gals?

Ļaujiet minēt divus argumentācijas pīlārus. Pirmais ir Okama nazis – par skaidrojumu kādam notikumam jāņem tā versija, kas ir pēc iespējas vienkāršāka (the simplest solution is most likely the right one). Kas ir ticamāk – koronavīruss gadījuma pēc izplatījās kaut kur pasaulē un no cilvēka uz cilvēku pēc tam attīstījās citur pasaulē, vai arī tas, ka ASV ar Ķīnu sazvērējās, uztaisīja īpašu vīrusu, par kura izstrādi ir mūžīgi jāklusē visiem iesaistītajiem cilvēkiem, lai varētu visiem iedot vienādu vakcīnu, kurā būs mikročips, kura klātbūtni nepamanīs neviens neatkarīgais ārsts?

Ar to jau pilnīgi pietiktu, bet ir arī otrs argumentēšanas noteikums, saucamais Hičensa nazis: īpašiem apgalvojumiem vajag īpašus pierādījumus (extraordinary claims require extraordinary proof). Proti, šokējošu apgalvojumu izteicējiem ir jādod arī atbilstošs pierādījums, un tas ir apgalvojuma izteicēja pienākums pamatot savu apgalvojumu. Ja viņš to nevar, tad pretiniekam nav jāatspēko apgalvojums, jo tas nemaz nav bijis adekvāti pamatots.

Tā kā Gobzema, Pļaviņa un Ciekura iemīļotā forma ir retoriski jautājumi, kas mēģina tracināt lasītāju pret “vadošo eliti”, tad par pierādījumu uzrādīšanu nevar būt nekāda runa. Vēl sliktāk – šāda slīpēta nelietība ir bīstama, jo var pārliecināt cilvēkus, ka epidēmija ir izdomāta un ka valdība visus tā vai citādi apspiež, dodot drosmi ignorēt norādījumus, tā apdraudot visus pārējos un paildzinot ārkārtas stāvokļa nepieciešamību. Lūdzu, nekad nelasiet šo cilvēku ierakstus!

Nobeigumā: Paldies valdībai par profesionālu rīcību līdz šim krīzes gaitā un paldies visiem, kas godprātīgi ievēro visus distancēšanās noteikumus. Turpinām paļauties uz pašmāju speciālistiem, neklausamies populistus, domājam kritiski – un tad mēs drīzāk varēsim satikties kaut kur krogā un pastrīdēties nevis internetā, bet pie alus kausa. Lai veselība!”