Foto – Pixabay
Dzīvē bieži vien rodas sajūta, ka esam iestrēguši apritē, apgrūtināti ar noteiktām piesaistēm, kas neļauj virzīties uz priekšu. Taču atlaišana nenozīmē atteikšanos vai kontroles zaudēšanu; tā nozīmē atrast jaunu veidu, kā virzīties tālāk dzīvē. Vai esat gatavs kaut ko mainīt? Sāksim.
1. Pagātnes kļūdas
Viens no lielākajiem enkuriem, kas kavē mūs dzīvē, ir pieķeršanās pagātnes kļūdām.
Ir pilnīgi dabiski nožēlot lietas, ko esam darījuši nepareizi, vai vēlēties dažas lietas darīt no jauna. Tomēr šo kļūdu pārdomāšana var traucēt mums virzīties uz priekšu.
Apzinātība māca mūs dzīvot tagadnes mirklī. Mēs mācāmies pieņemt savu pagātni, neļaujot tai noteikt mūsu tagadni vai diktēt mūsu nākotni.
Atbrīvoties no pagātnes kļūdām nenozīmē tās ignorēt, bet gan mācīties no tām un atbrīvoties no negatīvajām emocijām, kas ar tām saistītas.
To darot, mēs atbrīvojam sevi, lai tagadnē pieņemtu labākus lēmumus un veidotu pozitīvāku nākotni. Dziļi ieelpojiet, atzīstiet savas pagātnes kļūdas, mācieties un atlaidiet tās. Ir pienācis laiks doties uz priekšu.
2. Bailes no pārmaiņām
Vēl viens smags svars, ko mēs bieži nesam sev līdzi, ir bailes no pārmaiņām. Ir dabiski tiekties pēc stabilitātes, taču dažkārt šī vēlme var ieslodzīt mūs savā komforta zonā.
Tituss Nhats Hāns, slavenais dzena meistars, ir teicis: “Tā kā tu esi dzīvs, viss ir iespējams.” Viņa vārdi mums atgādina, ka pārmaiņas sniedz izaugsmes un sevis izzināšanas iespējas.
Atmetot bailes no pārmaiņām, mēs atveram sevi jaunai pieredzei un iespējām. Mēs ļaujam sev pielāgoties, augt un virzīties uz priekšu. Tāpēc pieņemiet pārmaiņas kā draugu, nevis ienaidnieku. Tas ir ceļš uz dinamisku un pilnvērtīgu dzīvi.
3. Pieķeršanās materiālām lietām
Mūsdienu uz patēriņu orientētajā sabiedrībā mēs bieži vien pieķeramies materiālām lietām. Mēs ticam, ka jaunākie sīkrīki, vismodernākās automašīnas vai lielākās mājas mums nesīs laimi. Taču patiesība ir tāda, ka tās bieži vien atstāj mūsos vientulības un neapmierinātības sajūtu.
Budistu gudrība māca, ka pieķeršanās materiālām lietām ir pārejoša un var būt ciešanu avots. Budisma otrā patiesība saka, ka ciešanu avots ir pieķeršanās.
Tas nenozīmē, ka mums būtu jāatsakās no visām savām mantām. Tā vietā mums ir jāsaprot to pārejošais raksturs un nebalstīt savu laimi uz tām.
Atteikšanās no pieķeršanās materiālām lietām ļauj mums novērtēt vienkāršākus un ilgtspējīgākus dzīves aspektus, piemēram, attiecības, pieredzi un personīgo izaugsmi. To darot, mēs radām vietu patiesai laimei, kas nav atkarīga no tā, kas mums pieder.
4. Vajadzība pēc apstiprinājuma
Daudzus no mums ierobežo pastāvīga vajadzība pēc citu cilvēku apstiprinājuma. Mēs mainām savu rīcību, domas un pat personību, lai atbilstu citu cilvēku vēlmēm, aizmirstot, kas mēs patiesībā esam.
Apzinātība māca mūs būt godīgiem attiecībā uz savu pieredzi un pieņemt sevi tādus, kādi esam, ar visām savām nepilnībām.
Atsakoties no vajadzības pēc apstiprinājuma, mēs sākam dzīvot sev, nevis citiem. Tas padara mūs pārliecinātākus un apmierinātākus ar savu dzīvi. Atcerieties, ka jūsu vērtība nav atkarīga no tā, vai citi to redz.
Ceļš uz apzinātību sākas ar sevis pieņemšanu un mīlēšanu. Jūsu viedoklis par sevi ir tas, kam patiešām ir nozīme.
5. Aizvainojuma turēšana
Aizvainojums var būt smaga nasta, kas saista mūs ar pagātnes sāpēm un vilšanos. Lai gan ir dabiski just aizvainojumu, šo jūtu turēšana saindē mūsu prātu un sirdi, traucējot priekam un mieram.
Piedošana ir nepieciešama nevis tiem, kas mums nodarījuši pāri, bet gan mūsu pašu labklājībai. Kā teica Buda: “Turpināt dusmoties ir tas pats, kas paķert karstu ogli ar nolūku mest to kādam virsū; tas būsiet jūs, kas apdegsiet.”
Apzinātība mudina mūs vērot savas jūtas bez nosodījuma. Atzīstot savu aizvainojumu un ļaujot tam aiziet, mēs atslogojam sevi, radot telpu dziedināšanai un izaugsmei.
Aizvainojuma atlaišana nav viegls uzdevums, taču tas ir nepieciešams solis, lai virzītos uz priekšu. Tā ir atbrīvošanās no pagātnes važām un paver ceļu uz mierīgāku nākotni.
6. Bailes no neveiksmes
Bailes no neveiksmes ir izplatīta pieķeršanās, kas var mūs paralizēt, neļaujot uzņemties risku un īstenot savus sapņus. Tā liek mums izvēlēties drošību, nevis izaugsmi, komfortu, nevis atklājumus.
Tomēr neveiksme nav ceļa beigas, bet gan pakāpiens ceļā uz panākumiem. Atmetot bailes no neveiksmes, mēs varam sākt to uztvert kā iespēju mācīties un augt. Runa ir par perspektīvas maiņu un mācīšanās, ko mēs gūstam no katras neveiksmes, pieņemšanu.
Neļaujiet bailēm jūs kavēt. Veiciet šo ticības lēcienu. Jūs spējat vairāk, nekā domājat.
7. Tiekšanās pēc izcilības
Paradoksāli, ka tiekšanās pēc pilnības var kavēt mūsu progresu. Tas izraisa stresu, izdegšanu un sajūtu, ka mēs nekad neesam pietiekami labi.
Atsakoties no nepieciešamības pēc pilnības, mēs iemācāmies novērtēt savus centienus un priecāties par panākumiem, lai cik mazi tie būtu. Mēs kļūstam saudzīgāki pret sevi un atrodam prieku ceļojumā, nevis tikai mērķī.
Tāpēc atcerieties: progress ir svarīgāks par pilnību. Jūsu ceļojums ir unikāls un vērtīgs pats par sevi.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Kā izaudzināt laimīgu bērnu? Divdesmit pieci ģeniāla psihologa padomi vecākiem
Kādu sievieti meklē nobriedis vīrietis? Trīs galvenās “sapņu sievietes”
Nevis mīlestība, bet bailes no vientulības. Deviņas pazīmes!