Katrai tautai ir kāda skaista leģenda par šo sīko ziediņu, un visas – par vienu un to pašu: par uzticību un piemiņu. Grieķijā ir stāsts par ganu Līkasu, kurš, atvadoties no savas līgavas, uzdāvinājis tai pušķīti neaizmirstuļu.
Kāda cita teika vēsta, ka reiz kāds iemīlējies pāris devies pastaigā gar upi. Tad meitene stāvā krasta pašā maliņā ieraudzījusi skaistu gaišzilu ziediņu. Puisis rāpies lejā, lai to noplūktu, bet nav varējis noturēties un iekritis upē.
Spēcīgā straume viņu satvērusi, un puisis tik vien paguvis kā iesaukties: “Neaizmirsti mani!” Ir neskaitāmi daudz līdzīgi leģendu par to, kā maigi zilais ziediņš ar dzelteno actiņu vidū ieguvis savu nosaukumu.
Vēl neaizmirstules uzskata par burvestības augu: ja no tām novītu vainagu apliek mīļotajam cilvēkam ap kaklu vai uzliek krūšu kreisajai pusei, kur sirds, ziediņi viņu piebur un tur stiprāk par jebkurām važām. Tāds pats spēks tiek piedēvēts auga saknēm.
Kas attiecas uz pieburšanu, drošu apliecinājumu tam nav, ko savukārt nekādi nevar teikt par auga ārstnieciskajām īpašībām. Iespējams, ne visi zina, ka dabā sastopama visnotaļ kupla neaizmirstuļu “ģimene”. It kā līdzīgi un tomēr atšķirīgi augi. Lai tos iepazītu tuvāk un lai novērstu šaubas, ka attēlā redzamais augs ierastai neaizmirstulei gluži nelīdzinās, ielūkojāmies speciālajā literatūrā.
Sīkziedu neaizmirstule (Myosotis sparsiflora)
Tas ir neliels (15–40 cm) viengadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs. Stublājs ļodzīgs, stāvs vai pacils, zarains, apmatots tāpat kā lapas. Matiņi uz stublāja nolīkuši. Lapas uz stublāja pamīšus, iegareni lāpstveida vai lancetiskas, augšējās sēdošas, apakšējās ar kātu.
Ziedu ritulis lapains, tādēļ atstāj iespaidu, ka ziedi ir lapu žāklēs. Ziedu maz (3–5), tie ir sīki, skrajā ritulī, apakšējie nolīkuši. Zieda kāts augļu laikā vairākas reizes garāks nekā kauss. Kauss ar āķveidīgiem matiņiem, dziļi šķelts.
Vainaglapas gaiši zilas. Zied no maija līdz jūlijam. Latvijā rodams reti, galvenokārt Daugavas ielejā, arī dažādās nezālienēs Rīgas apkaimē. Veido nelielas grupas vai audzes pieupes krūmājos mēreni mitrās vietās, nezālienēs un zālājos.
No citām neaizmirstulēm atšķirama pēc divām pamatpazīmēm: auglim – riekstiņam ir sulīga piedeva (citām tādas nav), ziedu ritulis ļoti skrajš, ar 3–5 ziediem, ziedi lokveidā nolīkuši (citām sugām ritulī ziedu vairāk un ritulis blīvs).
Meža neaizmirstule (Myosotis sylvatica)
Daudzgadīgs vidēja lieluma (15–40 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains. Stublājs un lapas ar gariem, atlīkušiem matiņiem. Lapas lancetiskas, sēdošas.
Ziedi rituļveida ziedkopās zaru un stublāja galā. Pie ziedkopas pamata un ziedkopā lapu nav. Kauss līdz 2/3 šķelts, klāts ar atstāvošiem, āķveidīgiem un taisniem matiņiem, augļu laikā sakļauts.
Augļa (zieda) kāts vismaz tikpat garš, cik kauss, parasti garāks, atstāv no ziedkopas ass. Vainags gaiši zils, apmale plata. Zieda centrā pie pārejas stobriņā dzeltenu zvīņu vainadziņš. Vainaga apmale daudz garāka nekā stobriņš. Auglis ir četru iegarenu, trīsšķautņainu riekstiņu skaldauglis.
Riekstiņi melni, spīdīgi. Zied no maija līdz jūlijam. Latvijā ieviesusies un pilnīgi naturalizējusies suga. Sastopama visā teritorijā. Veido grupas vecos parkos, kapsētu apkaimē, krūmājos un mežos. Līdzīga citām neaizmirstulēm.
Tikai meža un purva neaizmirstulei raksturīgi lieli (0,6–1,2 cm plati) ziedi. Visām citām Latvijā sastopamajām sugām ziedi ir sīkāki. No purva neaizmirstules atšķirama pēc gariem, atstāvošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
Tīruma neaizmirstule (Myosostis arvensis)
Viengadīgs vidēja lieluma (10–45 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarots, nereti no pamata atiet vairāki stublāji. Zari stāvi. Viss augs klāts ar mīkstiem, atstāvošiem matiņiem. Lapas iegarenas, lancetiskas, lāpstveida, sēdošas, gals strups. Ziedi rituļveida ziedkopās stublāja un zaru galā.
Pie ziedkopas pamata un ziedkopā lapu nav. Ziedi sīki, vainags gaišzils, pie pārejas stobriņā dzeltenu zvīņu vainadziņš. Kauss šķelts vairāk nekā līdz pusei, blīvi klāts ar āķveidīgiem un atstāvošiem matiņiem, augļu laikā aizvēries. Ziedkāts augļu laikā vairākkārt garāks nekā kauss. Auglis – četru spīdīgu riekstiņu skaldauglis.
Zied no maija līdz oktobrim. Latvijā sastopama ļoti bieži visā teritorijā: aug dārzos, tīrumos un sausās pļavās, nezālienēs, ceļmalās, arī izcirtumos un izmīdītos mežos.
Pēc auga lieluma un ziedu izmēra visvairāk līdzinās ciņu un sīkziedu neaizmirstulei. Atšķirama pēc augļu laikā aizvērta kausa, pie ziedkopas pamata un ziedkopā lapu nav, stublājam salīdzinoši mazāk zaru.
Ciņu neaizmirstule (Myosotis caespitosa)
borotinbahnicka
Neliels (10–35 cm garš) skarblapju dzimtas lakstaugs. Stublājs apaļš, pacils vai stāvs, parasti jau no pamata ļoti zarains. Augšējie zari slīpi atstāv no stublāja.
Viss augs klāts ar īsiem, piekļautiem matiņiem. Lapas sēdošas, lancetiskas, mala gluda, gals strups. Ziedi daudzziedainos rituļos zaru galos. Pie ziedkopas pamata ir 2–3 lapas. Kauss šķelts līdz pusei, zobiņi atstāv.
Vainags gaišzils. Zieda centrā dzeltenu zvīņu vainadziņš. Irbulis īsāks nekā kauss. Noziedot ziedkāts parasti āķveidīgi izliecas. Auglis – četru spīdīgu riekstiņu skaldauglis. Zied no maija līdz jūlijam. Latvijā aug visā teritorijā gan kā atsevišķi eksemplāri, gan veidojot grupas atmatās, krūmājos, palieņu pļavās un nezālienēs.
Diezgan viegli atšķirama suga. Viszarainākā no Latvijā sastopamajām neaizmirstulēm. Zari nevis stāvi, bet slīpi, gandrīz horizontāli atstāv no stublāja. Kausa zobiņi atstāv nevis augļu laikā, bet ir aizvērušies, pie ziedkopas pamata 2–3 lapas.
Purva neaizmirstule (Myosotis palustris)
Daudzgadīgs vidēja lieluma (20–40 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, šķautņains, zarots. Stublājs un lapas ar īsiem, piekļāvīgiem matiņiem. Lapas lancetiskas, sēdošas (apakšējās ar kātu), mala gluda, gals smails. Ziedi rituļveida ziedkopās zaru un stublāja galā.
Ziedkopa bez lapām. Kauss šķelts līdz trešdaļai, augļu laikā atvēries, tāpat kā garais ziedkāts klāts ar piekļāvīgiem matiņiem. Vainags gaišzils, apmale plata. Zieda centrā pie pārejas stobriņā dzeltenu zvīņu vainadziņš. Irbulis kausa garumā. Auglis – četru spīdīgu riekstiņu skaldauglis.
Zied no maija līdz augustam. Latvijā sastopama bieži visā teritorijā. Veido dažādu lielumu grupas mitrās pļavās, ūdenstilpju krastos, pārmitros mežos un krūmājos, kā arī purvu apmalēs. Līdzīga citām neaizmirstulēm. Tikai purva un meža neaizmirstulei raksturīgi 0,6–1,2 cm plati ziedi – visām citām Latvijā sastopamajām sugām tie ir sīkāki.
Atšķirībā no meža neaizmirstules viss augs klāts ar īsiem, piekļāvīgiem (nevis gariem un atstāvošiem) matiņiem, kas, augu aptaustot, gandrīz nemaz nav sajūtami.
Pakalnu neaizmirstule (Myosotis ramosissima)
Viengadīgs, sīks (5–25 cm garš) skarblapju dzimtas lakstaugs.
Augs skarbmatains. Stublājs tievs, stāvs, zarots vai vienkāršs. Lapas lāpstveida vai lancetiskas, mala gluda, gals strups, lapas uz stublāja pamīšus, sēdošas. Ziedkopa pie pamata bez lapām. Kauss klāts ar āķveidīgiem matiņiem, šķelts pāri pusei. Vainags gaišzils. Vainaga stobriņš kausa garumā. Kauss augļu laikā atstāv, augļa kāts kausa garumā vai garāks.
Auglis – olveidīgs, spīdīgs riekstiņš skaldauglī. Zied maijā, jūnijā. Latvijā sastopama reti, galvenokārt rietumdaļā. Aug kā atsevišķi eksemplāri vai arī nelielās grupās skrajās, smilšainās vietās pļavās, pauguru nogāzēs, ceļmalās un nezālienēs. Līdzīga raibajai un smiltāja neaizmirstulei.
Atšķirībā no Latvijā ļoti reti sastopamās raibās neaizmirstules vainaga stobriņš kausa garumā (nevis divreiz garāks), ziedi gaišzili (nevis sākumā dzelteni, tad tumšzili). Atšķirībā no smiltāja neaizmirstules ziedkopa pie pamata bez lapām (nevis lapaina), augļa kāts kausa garumā vai garāks (nevis īsāks), kauss augļu laikā atstāv (nevis sakļauts). Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Smiltāja neaizmirstule (Myosotis stricta)
Viengadīgs, sīks (5–20 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs, skarbmatains. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zarots no pamata. Lapas no eliptiskām līdz lancetiskām, mala gluda, gals smails vai strups, lapas sēdošas. Ziedkopa pie pamata lapaina. Kauss klāts ar īsiem, taisniem un āķveidīgiem matiņiem, šķelts līdz pusei vai vairāk.
Vainags gaišzils. Vainaga stobriņš kausa garumā. Kauss augļu laikā sakļauts, augļa kāts ļoti īss, daudz īsāks nekā kauss. Auglis – olveidīgs, tumšbrūns, spīdīgs riekstiņš 4 riekstiņu skaldauglī. Zied no maija līdz jūlijam. Latvijā sastopams bieži visā teritorijā.
Atsevišķi eksemplāri un grupas rodami sausās, ar veģetāciju skraji segtās pļavās un atmatās, pauguru nogāzēs, tīrumos, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās. Līdzīga raibajai un pakalnu neaizmirstulei. No pakalnu neaizmirstules atšķirama pēc lapainas (nevis bezlapainas) ziedkopas pie pamata, ļoti īsa augļa kāta un augļu laikā sakļauta (nevis atstāvoša) kausa.