Spriedze, nervozēšana, stress — tas viss ietekmē gremošanu, bet apgalvojums, ka kuņģa un zarnu trakta saslimšanas rodas no pārlieku liela stresa, ir stiprs vienkāršojums.
VAIRĀK LASI ANATOLIJA DANILĀNA GRĀMATĀ “DZĪVO VESELS”!
Manā jaunībā tas bija pilnīgi skaidrs — slimības cēlās no nervozēšanas. Tagad viss ir mainījies, medicīna pilnveidojusies, un šis apgalvojums neiztur kritiku. Stresu nevajag vērtēt viennozīmīgi. Par to gan nestrīdos — spriedze ietekmē gan vesela, gan slima cilvēka gremošanu.
Neapšaubāmi — slima cilvēka stāvokli stress var padarīt smagāku, bet tikai ar nosacījumu, ka šī cilvēka nervu sistēma ir jūtīgāka, līdz ar to viņš reaģē saasinātāk.
Ja cilvēkam ir kāda kuņģa un zarnu trakta saslimšana, tad, protams, runāju ar pacientu arī par stresu. Ja ir kāds nopietns stresors, mēģinām vienoties, ka tas ir jāpārdomā un jāmaina. Ja milzīgu stresu sagādā darbs, iespēju robežās tas jāmaina.
Manā uztverē visnegatīvākā ietekme uz veselību ir tad, ja cilvēks jūtas nenovērtēts. Viņš pēc labākās sirdsapziņas dara savu darbu, bet tiek bez mitas kritizēts, komandēts, rāts, pat pazemots.
Šādi apstākļi ir vissliktākie. Mana pieredze liecina, ka vērtīgi ir strādāt ne tikai ar pacientu, bet arī ar viņam tuviem cilvēkiem. Ja vien pacients piekrīt, labprāt aprunājos ar viņa otru pusī ti — sievu vai vīru.
Arī tuvs cilvēks, draugs ļoti labi var palīdzēt. Es viņus iesaistu, nevis raidu prom, jo tas patiešām samazina stresu. Protams, ir jautājumi, kas jāizrunā divatā — tikai ārstam un pacientam.
Es piederu tiem ārstiem, kas neuzskata, ka stress ir pacientam kaitīgs visās situācijās. Daudziem pacientiem ļauju darīt to, kas rada spriedzi, ja vien viņiem tas sagādā arī prieku.
Negatīvo stresu mēs paši nereti uzkurinām, līdz ar to esam vainīgi par tā postošo ietekmi.
Ja cilvēkam ar čūlainu kolītu ārsts aizliedz piedalīties spriedzes pilnās sacensībās, kas viņam izraisa prieku, uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi. Jo viņam stress var pat palīdzēt! Galvenais — lai tas būtu ievirzīts pareizās sliedēs.
Lūk, piemērs! Pasaules čempionam snūkerā Neilam Robertsonam ir ļoti smaga kuņģa un zarnu trakta saslimšana — Krona slimība. Bet viņš ir pasaules čempions! Un snūkera spēle ir ļoti stresaina, prasa ārkārtīgi daudz uzmanības. Sportisti ir spiesti stundām ilgi sevi turēt spriedzē. Krona slimnieks un tā streso?! Ārprāts! Bet Robertsons to dara ar prieku! Un gluži braši izskatās.
Esmu pārliecināts — viņš noteikti ir ārsta uzraudzībā un lieto medikamentus. Būtiski apzināties, ka negatīvo stresu mēs paši nereti uzkurinām, līdz ar to esam vainīgi par tā postošo ietekmi.
Ir tāda funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklēšanas metode, ko pagaidām lieto tikai zinātniskos nolūkos, un tā atšķiras no parastās magnētiskās rezonanses.
Šī metode ļauj reģistrēt prātam neaptveramo — ar acīm saskatīt, kā strādā smadzenes. Šī metode ir pierādījusi, ka, piemēram, Braila raksta lietotājiem ir hipertrofēta jeb palielināta tā smadzeņu daļa, kas atbild par tausti. Tas ir unikāls atradums, jo, izrādās, atsevišķas savu smadzeņu vietas varam palielināt, līdzīgi kā varam uztrenēt konkrētas muskuļu grupas.
No tā secinu, ka, nervozējot, vaidot un sūdzoties par grūtu dzīvi, var palielināt to smadzeņu daļu, kas atbildīga par grūtu dzīvi. Tad nekā laba šajā dzīvē nebūs! Bet var hipertrofēt to smadzeņu daļu, kas atbild par patīkamām, brīnišķīgām, jaukām sajūtām. Tad nepatīkamo būs vieglāk pārdzīvot!