
Ilustratīvs foto – Pixabay
Kāds vīrietis soctīklos dalījies ar sarežģījumiem ģimenē: viņa māte pastāvīgi tiecas pavadīt laiku kopā ar viņu un viņa sievu, pat braucot atpūsties uz siltajām jūrām, bet dzīvesbiedrei tas pamatīgi apnicis. Viņš vēlas uzzināt citu ģimeņu pieredzi un ilgojas uzklausīt padomus.
“Mani sauc Raimonds. Man ir brālis. Mēs abi esam precējušies. Pirms 15 gadiem nomira mūsu tēvs. Mamma dzīvoja atsevišķi, otrā pilsētas galā. Mēs ar brāli neatstājām viņu vienu, palīdzējām ar produktiem. Atbrauca arī mūsu bērni un mūsu sievas. Mēs vienmēr esam aicinājuši mammu uz visiem pasākumiem. Mēs ar brāli centāmies darīt visu, lai mamma nekļūtu nomākta, un viņa nebija vientuļa.
Mēs ar brāli pēc ieradumu zvanījām mātei katru vakaru un sarunājāmies ar viņu. Un pēc dažiem gadiem mēs par to samaksājām.
Māte bija pieradusi, ka viņai vienmēr jābūt kopā ar mums, ka mums viņai jāpievērš uzmanība. Galu galā mēs sākām viņu visur ņemt līdzi. Bet galu galā mēs esam daudz jaunāki par mammu un gribējām atpūsties savu vienaudžu kompānijā. Mēdz gadīties, ka mēs dažkārt devāmies uz kafejnīcu spontāni, neplānoti un tāpēc mēs ne vienmēr ņēmām līdzi mammu. Mamma sāka mūs ļoti aizvainot un izteikt neapmierinātību.
Viss sākās ar ļoti vienkāršu gadījumu. Mūsu jaunākais dēls Ralfs uzvarēja sacensībās. Ieguva otro vietu, viņam pasniedza medaļu. Mēs ļoti lepojamies ar savu dēlu un nolēmām atzīmēt šo notikumu kafejnīcā. Nu, pasēdējām kafejnīcā divas stundas. Ēdām kūkas, dzērām sulu, apsveicām dēlu ar pirmo būtisko sasniegumu viņa dzīvē. Vakarā Ralfs piezvanīja vecmāmiņai un pastāstīja par to.
Pēc tam sākās briesmīgs skandāls. Māte apsūdzēja mūs par to, ka viņa nevienam nav vajadzīga, ka mēs viņu aizmirstam. Mamma ir viena, un viņai jāpievērš uzmanība… Bet vai tās pieprasīšana nekļūst par traku? Tas ir vienkārši bērnišķīgi!
Sieva bija ļoti aizvainota. Tas bija pirmais konflikts, kas pabojāja mūsu attiecības. Tad viss kļuva normāli.
Mēs atkal aicinājām mammu uz visiem svētkiem. Bet kādu dienu mamma vienā no svētku reizēm pateica dažus aizvainojošus vārdus manai sievai. Sieva to atcerējās un apvainojās. Viņa teica, ka vairs nesatiksies ar manu māti.
Tad mēs nolēmām aizbraukt ar ģimeni uz jūru. Mēs neaicinājām līdzi mammu. Kad viņa to uzzināja, notika briesmīgs skandāls. Viņa teica, ka mana sieva esot vainīga, jo viņa ar mani manipulē.
Sieva teica, ka viņai tas ļoti apnicis. Un kāpēc viņai jābrauc kopā ar savu vīramāti, kas pret viņu tik slikti izturas?
Mēs braucām vieni, bez mammas. Bet atpūta bija sabojāta. Mana sieva nesarunājās ar mani, un arī mamma mani ļoti apvainoja. Tagad starp mums ir ļoti saspringtas attiecības un izrādās, ka es šobrīd atrodos starp āmuru un laktu.
No vienas puses, man žēl mammas. Es saprotu savu māti, bet no otras puses saprotu arī savu sievu. Es vienkārši nezinu, ko darīt.
Mamma uzstāj, ka viņai ir jāpievērš uzmanība. Viņa grib, lai es viņu biežāk apciemoju un piezvanu. Viņa nemitīgi runā par to, ka ir viena, bet sievu manā dzīvē vēl var būt daudz.
Ko lai es daru, lai nokārtotu attiecības starp sievu un māti?”
Kā domājat jūs? Ierakstiet komentāros!
LASIET ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Labākās un sliktākās vīramātes pēc zvaigžņu zīmes. Liec aiz auss, kad precies!
“Aizvāc no manis savu bērnu.” Ko darīt, ja vīramāte neieredz dēlu no pirmās laulības?
Nemīlu mazbērnus, jo neciešu vedeklu. Vīramātes atzīšanās
Nestandarta vīramāte. Sievietes stāsts, kas silda sirdi
Palīdzēšu, centīšos, nedusmošos. Divpadsmit viedi padomi vīramātēm
Esmu par līdzīgām situācijām dzirdējusi gan no draugiem, gan radiem.
Kāds gudrs vīrietis man reiz teica: mums nav jāatdod no saviem vecākiem saņemtais labais viņiem atpakaļ. Viss labais, ko esam saņēmuši no saviem vecākiem, jānodod tālāk – mūsu bērniem. Ja mamma sāk paģērēt, lai visu savu brīvo laiku laiku vadāt kopā ar viņu, dariet zināmu, ka apmeklēsiet viņu konkrētās dienās, bet, lai nenotiek kūdīšana pret Jūsu otro pusīti. Ja māte tomēr nenovaldās un mēģina Jūs sarīdīt pret sievu vai bērna māti, ieturiet lielāku pauzi starp apciemojumiem, lai mammai ir laiks apdomāt savu kļūdu.
Svētkos dāviniet mammai biļetes uz koncertiem, teātriem, nopērciet abonementu peldbaseinam.
Nav nekā nožēlojamāka par vīrieti, kam ir sieva, bet kurš patiesībā precējies ar savu māti: klausās mātes padomus-pamācības, skrien kā puņķains puika sūdzēt mammai bēdas.
Ar mammu vajag parunāt, bet ne jau par savu ģimenes dzīvi un, nedod Dievs – sievu. Ja sākas izprašņāšana no mammas puses par ģimeni, tad jāatbild tik vīrišķīgi kā mans kādreizējais kaimiņš: mammu manā dzīvē viss ir kārtībā un ,ja ne, tad gan es kā vīrietis tikšu galā ar savām problēmām.
Ir tik daudz neitrālu tēmu,ko ar māti pārrunāt: gan par jau mūžībā aizgājušajiem senčiem, gan par dārzu, gan darbu, par filmām, izlasītajām grāmatām, kaimiņu būšanām, politiku, ceļojumiem u.c.
Situācija laikam ir mākslīgi radīta, parunāšanai, bet es piekrītu Teklai /4.jūl./. Manuprāt ir ģimene un radinieki.
Dzīvē piedzīvojam tik daudz mentalus fakapus, ka bieži vien var apjukt kas ir reāls un kas ir neētisks.
https://piramidshemas.wordpress.com