Foto – no privātā arhīva
Vēdiskā filozofija uzsver, ka katrai dzīvai radībai šai pasaulē ir sava vieta un savs pienākums, pārkāpjot tos, mēs saņemsim ciešanas, savā grāmatā “Pāris. Vīrietis un sieviete vēdiskajā pasaules skatījumā” raksta Uģis Kuģis.
“Labāk kaut nepilnīgi veikt savu pienākumu nekā pilnīgi darīt cita darbu. Labāk iet bojā, pildot savu pienākumu, nekā darīt cita pienākumu, jo iet svešu ceļu ir bīstami.” Bhagavad–Gīta, 3.35
Redzam, ka šodienas pasaulē visi esam traumēti un cīnāmies nevis par vienlīdzību, bet par cilvēcību, par cilvēcīgu attieksmi vienam pret otru. Protams, ja sieviete bērnībā nebūs saņēmusi pietiekamu aizsardzību no tēva, viņa nepratīs uzticēties vīrietim, viņa neticēs, ka vīrietis var par viņu parūpēties. Tāpēc redzam, ka sieviete mūsdienu sabiedrībā var visu, bet kāda cena viņai par to jāsamaksā? Jā, tā ir ģimene un miers. Sievietes uzvar “karus” necīnoties, bet esot sieviete, tiklīdz viņa pazaudē šo pozīciju, pazūd attiecības.
Varbūt daudzi no jums, lasītāji, ir dzirdējuši par mītu, ka vēdiskā kultūra apspiežot sievieti. Es teikšu, tā nepavisam nav, vēdiskā kultūra pasargā sievieti un dod viņai iespēju jau kopš bērnības augt veselīgā vidē, kur viņa ir pasargāta un mīlēta.
Septiņdesmit procentu svēto rakstu visā pasaulē runā par sievišķo dabu, tāpēc mums jāsaprot, ka sievietes nozīme šajā pasaulē ir milzīga un neaizstājama. Sieviete kustina materiālo pasauli un vēl vairāk — vīrišķo pasauli.
Visa sākotnējais avots ir Dievišķā enerģija, kuru iedala baudītājā (vīrišķā enerģija) un baudas devējā (sievišķā enerģija). Abas šīs enerģijas ir gan sievietē, gan vīrietī, bet viena no šīm enerģijām noteikti dominēs. Tāpēc sastopam sievišķīgus vīriešus un vīrišķīgas sievietes.
Smalkajā formā visi esam vienlīdzīgi, mēs esam dvēseles, kurām ir viens avots, viens sākums. Bet materiālajā plānā mēs visi esam atšķirīgi, ar dažādiem uzdevumiem, interesēm, dažādiem ķermeņiem un to īpatnībām. Mūsu atšķirības ir mūsu priekšrocības un spēcīgās puses, kas pareizi jālieto, lai mēs varētu šeit laimīgi pildīt sev dotos uzdevumus.
Kaut kādā ziņā labāk veicas vīriešiem, kaut kādā — sievietēm, un padarīt tos par vienlīdzīgiem ir bezjēdzīgi. Tāpēc šajā grāmatā netiek pierādīts vīrieša vai sievietes pārākums, bet gan vēdiskās filozofijas skatījums uz vīrišķo un sievišķo dzīves uzdevumu.
Vīrietis un sieviete ir kā divi putna spārni. Vīrietis ir labais spārns, sieviete — kreisais un, ja pēkšņi kreisais spārns vēlēsies kustēties kā labais, putns var nokrist un sasisties. Ja viens spārns pazemos otru, centīsies lidot labāk vai iesist otram, rezultāts būs viens — neveiksme. Mums katram ir savi uzdevumi un pienākumi, kas jāpilda — kā salīdzinājumā ar putna spārniem. Vīrietim un sievietei ir jāapvienojas harmoniskā ģimenē, kur nav konkurences vai savas taisnības pierādīšanas.
Ja nebūs mīlestības un savstarpējas sapratnes, ģimene cietīs neveiksmi un jaunā paaudze neredzēs pilnvērtīgu šī putna lidojumu. Ja putns nemīlētu abus savus spārnus vienlīdzīgi, veltot vienam uzmanības vairāk nekā otram, tas nespētu lidot. Tāpat arī sabiedrībai vajadzētu pieņemt, uzturēt un mīlēt sievieti un vīrieti vienādi, nejaukt un nesalīdzināt katra lomu un nozīmi sabiedrībā.