Foto – Pixabay
Pārauguši dēsti slikti ieaugas un dod zemāku ražu, nekā tika cerēts. Labāk ir izstādīt nedaudz jaunāku dēstu nekā iz
stīdzējušu.
Dīgļlapām jānokrīt pašām dabiskā ceļā, tās nav vēlams noraut, jo caur brūcēm augā var nonākt infekcija (pie mēram, sakņu kakliņa puve, ātrās un lēnās vītes ierosinātāji).
Gurķa dēstam pietiek ar trim īstām lapām, to var audzēt līdz piecu īsto lapu vecumam, bet tad tas vairs nestāv, sāk gāzties, tam veidojas ūsas, kas pieķeras citiem augiem, un pat ziedi.
Tomātam jābūt stāvam, druknam (stublāja diametram 8–10 mm), ar 7–9 lapām. Pirmais ziedķekars var būt izveidojies, bet amatieru dēstu gadījumā ir labāk, ja tas vēl nezied. Izstādot ziedošus tomātus, pirmais ķekars bieži vien nobirst, dažkārt tiek zaudēts arī otrais ķekars.
Paprikas un baklažāna dēstiem arī jābūt stāviem, ar 5–7 lapām. Kabačiem, ķirbjiem, melonēm un arbūziem labākajiem dēstiem ir trīs īstās lapas, nedaudz palieliem — piecas. Arī šie augi sliktāk ieaugas, ja ir izauguši par lielu.
Purava dēstam jābūt ap 8 mm diametrā un 15–20 cm augstam. Lapu galus, ja tās ir par garu, var nogriezt (īsināt) 2 nedēļas pirms plānotās izstādīšanas.
Arī selerijām 10–14 dienas pirms izstādīšanas var saīsināt lapas līdz 10–12 cm. Visiem kāpostaugiem jābūt ar 5–6 īstām lapām, ne pārāk lielām, un 3–4 mm resnu stublāju. Norūdītu kāpostu dēstu var brīvi aptīt ap pirkstu (burtiski), un tā stublājs paliks nebojāts. Ja dēsts lūst, tas nozīmē, ka jāsamazina laistīšana un vēl pāris dienas kasetes jāpatur atklātā laukā.