Kāds noteikti ir lasījis Bībeles leģendu par debesu mannu, kas izglāba cilvēkus no bada un bojāejas. Taču tikai retais būs dzirdējis, ka jau 1772. gadā krievu botāniķis Pallass izteicis pieņēmumu – šī debesu manna bijusi nekas cits, kā… pats parastākais ēdamais ķērpis cetrārija, ko vējš dzenājis pa smilšainajiem klajumiem un kuru biežāk mēdz dēvēt par Islandes ķērpi.
Islandes cetrārija ir apbrīnojams augs. Tas spēj izdzīvot pat visbargākajos apstākļos: sausos tuksnešos, aiz polārā loka, augstu kalnos, kur nav nekādu citu augu. Tas spēj izturēt temperatūras no –60 grādiem līdz +70 grādiem, var pilnīgi izžūt un – atkal atdzīvoties, uzsūcot valgmi no gaisa.
Šā ķērpja izturība un sīkstā dzīvība ne reizi vien novedusi zinātniekus strupceļā. Noslēpumu izdevās atklāt tikai XIX gadsimta vidū, kad noskaidrojās, ka Īslandes ķērpis ir nevis patstāvīga suga, bet absolūti dažādu organismu – sēņu un ūdensaugu – simbioze.
Šis dabas brīnums aug arī pie mums nabadzīgajā smilšainajā augsnē skujkoku un jauktu koku mežos. Cetrārijā ir ārkārtīgi daudz dažādu vērtīgu vielu: ogļhidrāti, olbaltumi, tauki, dažādas skābes, to skaitā askorbīnskābe un folijskābe, B grupas vitamīni, mikroelementi (dzelzs, varš, mangāns, titāns, niķelis, hroms, bors) un antibiotikas, kam piemīt augsta pretmikrobu iedarbība. Cetrāriju ievāc vasaras vidū – jūnijā un jūlijā.
Ziemeļu tautas jau kopš senseniem laikiem augsti vērtējušas šo pieticīgo augu. Īslandē to lieto arī uzturā – cep, pievienojot kviešu un rudzu miltiem. Organismā tas lieliski uzsūcas, uzlabo iekšējo orgānu darbību, stiprina imunitāti.
Islandieši tik ļoti pieraduši ēst maizi, kam pievienota cetrārija, ka vērtē to augstāk par visiem citiem miltu izstrādājumiem. Zviedrijā no cetrārijas iegūst cukuru, melasi, spirtu, bet Francijā izmanto marmelādes gatavošanai.
Savukārt Karēlijā iedzīvotāji no Īslandes ķērpja vāra biezputras, ķīseļus un želejas gan ūdenī, pienā un pat vīnā. Vispār šo apbrīnojamo augu būtu ieteicams iekļaut ēdienkartē itin visiem, īpaši diabētiķiem. Turklāt augā praktiski nav iespējams atrast kaitīgus piemaisījumus, jo šis ķērpis aug tikai ekoloģiski tīrās vietās, kur tuvumā nav ne rūpnīcu, ne automaģistrāļu.
Taču, pirms ķērpi lieto uzturā, tas jāatbrīvo no rūgtvielām. Šim nolūkam cetrāriju diennakti mērcē vājā pārtikas sodas šķīdumā (5 g sodas uz litru ūdens), tad rūpīgi skalo un pēc tam vēl uz 2 diennaktīm aplej ar ūdeni. Kad visa šī garā procedūra galā, cetrāriju izklāj uz dvieļa, lai tā apžūtu, un – to var lietot uzturā. Var arī pagatavot krājumus: sīki sagriezt, saulē izžāvēt, pārbērt stikla burkās un uzglabāt tumšā vietā 3–4 gadus.
Islandes ķērpis ir arī ļoti vērtīgs ārstniecības augs. Tam piemīt mīkstinoša, pretmikrobu, organismu nostiprinoša, apvelkoša, antiseptiska, brūces dziedējoša iedarbība.
Tautas medicīnā cetrāriju jau izsenis lieto kuņģa-zarnu trakta, saaukstēšanās, bronhu un plaušu, ādas slimību, cukura diabēta, garā klepus, astmas ārstēšanai, kā arī pret vispārēju organisma nespēku un atveseļošanās periodā pēc smagām slimībām.
To drīkst lietot arī bez ārsta konsultācijas, jo zinātnieki nav konstatējuši nekādas auga izraisītas blakusiedarbības. Protams, tāpat kā visus augus, arī cetrāriju nav vēlams lietot ilgstoši un lielās devās.
Receptes – nākamajā lapā!