Foto – Pixabay
1. Reizi pusgadā obligāti jāapmeklē ginekologs. Tikai speciālists var noteikt, vai ar dzemdes epitēliju viss ir kārtībā, kā arī konstatēt, vai no erozijas nesāk veidoties kaut kas nopietnāks.
2. Ginekoloģiskas slimības jāārstē, nevelkot laiku garumā.
3. Ja erozijas cēlonis ir traucējumi hormonālajā sistēmā, ir bezcerīgi ārstēt eroziju, vienlaikus nesakārtojot endokrīnās sistēmas darbību.
4. Sākot lietot jaunus pretapaugļošanās līdzekļus, vispirms pēc 2 nedēļām, tad pēc mēneša kopš lietošanas sākuma obligāti jāiziet apskate.
5. Visbeidzot – jāpārvērtē sava attieksme pret vīriešiem un bērniem. Jo ātrāk sieviete pārstās sevi bendēt ar aizvainojumiem, jo straujāk atjaunosies epitēlijs.
Īstā un neīstā erozija
Ir īstā un neīstā erozija. Īstā ir atklāta brūce koši sarkanā krāsā, kas asiņo, ja tai pieskaras. Neīstās erozijas gadījumā bojātā gļotāda, no kuras nolobījies plakanais epitēlijs, pārklājas ar dzemdes kakla kanāla cilindrisko epitēliju. Neīstā erozija ir daudz bālāka, reizēm samtaina. Taču to, kura tieši erozija ir konkrētā gadījumā, precīzi var noteikt tikai ārsts pēc dzemdes kakla apskates, kolposkopijas un erozijas vietā paņemtā parauga analīzes.
Obligāti jāārstējas!
Ar eroziju jokot nedrīkst, jo šī pirmajā brīdī šķietami nenozīmīgā kaite patiesībā ir pirmsvēža stāvoklis, un, ja to pilnībā ignorē, erozijas vietā var izveidoties audzējs. Turklāt erozija ir arī atvērts ceļš infekcijai, ideāla augsne dzemdes tuberkulozei un cistai, kā arī papildu traucēklis dzimtas turpināšanai.
Visbiežāk eroziju izraisa iekaisuma procesi dzimumorgānos, piemēram, kolpīts vai olnīcu iekaisums. Tā var rasties arī pēc kakliņa gļotādas bojājuma dzemdību laikā vai, kā mēdz notikt visbiežāk, – aborta laikā. Daudzos gadījumos dzemdes kakliņa erozija ir dzemdes noslīdēšanas cēlonis. Vēl eroziju var izraisīt hormonālā līdzsvara traucējumi, it īpaši, kas saitīti ar hormonālo pretapaugļošanās līdzekļu lietošanu. Dažos gadījumos erozija mēdz būt iedzimta. Šāda slimības forma saistīta ar vispārējā hormonālā fona traucējumiem vai dzemdes hipersekrēciju.
Speciālisti un psihologi uzskata, ka par jebkura veida erozijas palaišanas mehānismu kļūst apzinātas vai neapzinātas iekšējās problēmas, kas saistītas ar to, ka sieviete vai nu pilnībā, vai arī daļēji nepieņem pati sevi un savu sievišķību.
Savukārt, ņemot vērā to, ka erozija pieskaitāma pirmsvēža stāvoklim, jāatceras – vēzis attīstās ilgi glabāta aizvainojuma vai neizteiktu dusmu rezultātā, kas burtiski sagrauž cilvēku no iekšienes. Arī pats slimības nosaukums “erozija” ir cēlies no latīņu vārda erodere, kas nozīmē “saēst, sagrauzt”.
Noārdošais process parasti notiek tajā ķermeņa daļā, ar kuru saistīti negatīvie pārdzīvojumi. Kā zināms, vairākumam sieviešu visnoturīgākie ir aizvainojumi, kas saistīti ar mīlestības sfēru, attiecībām ar bērniem (iznēsātiem dzemdē), tāpēc nav nekāds brīnums, ka šis orgāns ir tik viegli ievainojams.
Erozijas ārstēšanai ārsti parasti ordinē sulfanilamīdus un antibiotikas, bet sievietēm, kas dzemdējušas, arī elektrokoagulāciju, kaut gan jāatzīst, ka šī metode pēdējā laikā vairs nav īsti cieņā. Par pašu labāko tiek uzskatīta kriodestrukcija – iedarbošanās uz erozijas perēkli ar šķidro slāpekli (aukstumu). Šo ārstēšanas metodi iesaka pat nedzemdējušām sievietēm, tā ir efektīva un nav bīstama, pēc tās nepaliek rētas.
Ko iesaka tautas medicīna, lasi nākamajā lapā!