Foto – Pixabay
Pasaulē ir tūkstošiem dažādu augu, kuru vidū ir ne mazums tādu, kas izceļas ar īpaši plašu un kompleksu iedarbību uz cilvēka organismu. Viens no šiem augiem ir smiltsērkšķis.
Smiltsērkšķu krūmi Eiropā ir slaveni arī ar to, ka bieži tiek izmantoti upju krastu nostiprināšanai. Sibīrijā, Pamirā, bet īpaši Ķīnā smiltsērkšķu audzes aizņem simtiem tūkstošus hektāru. Tā augļi ir ēdami, kaut gan pēc garšas augstā C vitamīna satura dēļ ir nedaudz skābeni.
Smiltsērkšķu augļu dziednieciskās īpašības pieminētas jau kādā ļoti senā tibetiešu traktātā. Arī Hipokrata darbos minēti smiltsērkšķu preparāti, kurus slavenais senatnes dziednieks piedāvāja kuņģa slimību ārstēšanai. Savukārt Senajā Grieķijā pirms olimpiskajām spēlēm auga augļus deva zirgiem, lai vairotu viņu fizisko spēku, uzlabotu vispārējo stāvokli un izskatu (zirgu spalva ieguva neparastu spīdumu).
Smiltsērkšķu dziednieciskās īpašības bija zināmas arī senajām slāvu tautām. Slāvu rakstības pamatlicējs un apgaismotājs Kirils savu ceļojumu laikā dziedināja vietējos iedzīvotājus ar “sarkano eļļu”. Visticamāk, šis līdzeklis, ko viņš izmantoja pret apdegumiem un brūcēm, bija smiltsērkšķu eļļa, jo tieši tai piemīt raksturīgā sarkanā krāsa.
Mūsu oficiālā medicīna smiltsērkšķu eļļu atzina aptuveni 70. gadu sākumā, bet to ražot sāka pēc XVII gadsimta tehnoloģijas – ilgstoša smiltsērkšķu karsēšana saulespuķu eļļā.
Īsā laikā šis preparāts kļuva ļoti populārs gan oficiālajā medicīnā, gan mājas lietošanā. Tagad radīta jauna smiltsērkšķu balzama iegūšanas tehnoloģija, kas ļauj pilnībā saglabāt praktiski visus šā auga dziednieciskos komponentus. Iegūtais līdzeklis ir īsts dabas vielu komplekss, kas domāts ātrākai bojāto audu atveseļošanai.
Balzamam nav konkurentu vidēju pakāpju apdegumu (to skaitā arī saules izraisītu) dziedēšanā. Tas ir ļoti efektīvs pat pret acs radzenes apdegumiem, smagus ķīmiskus apdegumus ieskaitot.
Preparāts veicina ātrāku brūču, skrambu un citu ādas bojājumu sadzīšanu. Piedevām tas būtiski izceļas ar augsto sadziedēšanas kvalitāti – pēc preparāta nepaliek rētas vai kādas citas manāmas zīmes, bet tas jau šo līdzekli padara ļoti nozīmīgu arī kosmetoloģijā.
Kā liecina prakse, smiltsērkšķu eļļa ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem dzemdes kakla erozijas un daudzu citu ginekoloģisko slimību ārstēšanā. Turklāt galvenā šādas ārstēšanas priekšrocība ir tā, ka to var veikt mājās patstāvīgi, tikai laiku pa laikam konsultējoties ar ārstu.
Pašas nopietnākās kaites, kurām paredzēta smiltsērkšķu eļļa, ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gastrīts un kolīts. Dabas gudrība, radot augu, kas spēj samazināt skābes līmeni kuņģī un paātrināt čūlas sadzīšanu, te izpaužas visspilgtāk.
Ņemot to visu vērā, nav ne mazāko šaubu, ka smiltsērkšķu eļļai, kas nopērkama aptiekā, vajadzētu būt katrā mājas aptieciņā. Savukārt rudenī, kad ienākusies raža, eļļu katrs var pagatavots pats.
Bez jau minētajām slimībām smiltsērkšķu eļļa palīdz arī pret aterosklerozi, hemoroīdiem, samazina staru terapijas atstātās sekas. Ārīgi to izmanto pret apdegumiem, apsaldējumiem, ilgstoši nedzīstošām brūcēm, trofiskām čūlām.
Iekšķīgi lietojamo devu un veidu katrā individuālā gadījumā nosaka ārsts. Piemēram, pret kuņģa čūlu ar paaugstinātu skābes līmeni smiltsērkšķu eļļu lieto pa tējkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Visnotaļ veiksmīgi smiltsērkšķu eļļu var lietot arī profilakses nolūkos, piemēram, izmantojot citu eļļu vietā kā piedevu salātiem.