Gada karstākajos mēnešos cilvēkus lielākoties piemeklē divas problēmas – ar kuņģa-zarnu traktu un sirds-asinsvadu sistēmu.
Zarnu infekcijas
Vasarā visizplatītākās zarnu infekcijas ir dizentērija, salmoneloze, pārtikas toksikoinfekcija. Tautā tās visas dēvē arī par netīro roku slimībā”. Atpazīt šīs kaites nav grūti: parādās nespēks, drudzis, paaugstinās ķermeņa temperatūra.
Galvenais to simptoms – diareja – jau pats par sevi ir iemesls meklēt ārsta palīdzību.
Lai saķertu zarnu infekciju, pilnīgi pietiek apēst vairākas stundas saulē vai siltumā stāvējušu kūciņu, kādu nemazgātu augli un uzdzert virsū aukstu ūdeni no krāna. To, kas pēc visa tā organismā attīstīsies – salmoneloze vai dizentērijas ierosinātājs, pateikt spēs tikai ārsts. Tāpēc pats labākais ir ne tikai uzklausīt, bet arī ievērot mediķu ieteikumus.
* Ievērot personīgo higiēnu – pēc jebkura darba, brauciena sabiedriskajā transportā un obligāti pirms ēdienreizes mazgāt rokas ar ziepēm.
* Pirms lietošanas rūpīgi nomazgāt dārzeņus un augļus.
* Cepot šašliku, ievērot vismaz elementāru higiēnu un nesteigties gaļu ēst pusjēlu.
* Neaizmirst par ātri bojājošos produktu realizācijas termiņiem.
* Produktus iegādāties tikai tajās vietās, kuras kontrolē pārtikas veterinārais dienests.
* Pienu un ūdeni dzert tikai vārītu.
* Nelietot jēlas olas, bet tikai termiski pagatavotas.
Zināšanai: kā liecina statistika, visbiežāk vasarā cilvēki saindējas ar saldējumu. Otrajā vietā ir piena produkti, trešajā – konditorejas izstrādājumi.
Gadījumā ja kaut kas netika izdarīts, kā nākas, un vēderu sarāva, ja pie rokas nav vajadzīgo zāļu, palīdzēs daži malki svaigas tējas uzlējuma vai ozola mizas novārījums. Iespējami vairāk jāuzņem šķidrums – vislabāk viegli sālītu ūdeni.
Saindēšanās gadījumā pats pareizākais ir izdzert litru atdzesēta vārīta ūdens, izsaukt vemšanu un pēc šīs skalošanas ieņemt aktivēto ogli.
Sirdskaites
Cilvēkiem, kas sirgst ar sirds-asinsvadu slimībām, vasarā nav viegli. Karstā laikā ķermenis zaudē daudz šķidruma, asinis kļūst biezākas un sirdij, kura tās pārsūknē, nākas strādāt pastiprinātā režīmā. Slāpju remdēšanai ideāla ir zaļā tēja. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka hipertoniķiem jāierobežo šķidruma lietošana.
Karstajās dienās sirdsslimniekiem arī ieteicams kontrolēt ēdienkarti, priekšroku dodot viegliem ēdieniem, – cūkgaļas vietā ēst putnu gaļu, bet kartupeļus aizstāt ar dārzeņiem. Un nekādas rosīšanās pa dārzu, ja gaisa temperatūra ir augstāka par 25 grādiem. Ja šādā laikā kļuva slikti ar sirdi, jāpāriet ēnā un jānorīvējas ar mitru dvieli. Pirmo palīdzību sniegs validols vai korvalols, bet, ja lēkme ir spēcīga, – nitroglicerīns.
Saprātīgā daudzumā ultravioletais starojums uz organismu iedarbojas labvēlīgi. Taču diemžēl jāatzīst, ka pārkaršana un saules apdegumi ir viena no izplatītākajām vasaras kaitēm.
Kaut gan patiesībā no tā visa var izvairīties, ja ievēro ļoti vienkāršo saules vannu izmantošanas sarakstu: pirmais posms – no pirmajiem saules stariem līdz pusdienas laikam, otrais – no pulksten 16–17 pēcpusdienā līdz pat rietam. Nevajadzētu ignorēt arī kosmētiskos līdzekļus – pirms un pēciedeguma krēmus.
Ja tomēr gadījies saulē apdegt, var izmantot pārbaudītos tautas līdzekļus – apsvilušās vietas apziest ar krējumu vai kefīru. Savukārt, lai izvairītos no saules dūriena, ieteicams nēsāt vieglu vasarīgu galvassegu.