1. Es zinu un atceros, ka meitene ir trausla būtne, kam vienmēr vajag veltīt uzmanību. Es viņu sagaidīšu ar cieņu, kaut gan nevēlējos viņu par savu vedeklu. Viņa nav vainīga, ka viņa patīk manam dēlam, bet ne man.
2. Neklausīšos, ko par viņu runā citi cilvēki. Es esmu pietiekami gudra, lai pati novērtētu savai vedeklu.
3. Neteikšu par viņu neko sliktu dēlam un ari citiem cilvēkiem. Centīšos viņu aizstāvēt un runāt tikai labu, ja redzēšu, ka mans dēls ir kļūdījies.
4. Centīšos viņu uzlielīt, priecāšos par viņas panākumiem. Ja kaut ko viņa darīs labāk par mani – mācīšos no viņas, jo cilvēkam jāmācās visu mūžu.
5. Nebūšu lepna. Pratīšu piekāpties ģimenes miera un lab¬klājības dēļ. Jaunie paši ir gudri un drīz vien izlabos savas pieļautās kļūdas.
6. Negaidīšu, lai vedekla mani vienmēr sauktu par mammu. Ja viņa uzskatīs mani par mīlamu, pati to izdarīs bez pamudinājuma.