Nieru iekaisumu jeb pielonefrītu visbiežāk izraisa zarnu nūjiņa. Taču ierosinātāji var būt arī enterokoki, stafilokoki un citi mikrobi. Tautas medicīnas krātuvē tā saukto nieru tēju ir ļoti daudz, taču katrā atsevišķā gadījumā to iedarbība ir atšķirīga.
Lai nekļūdītos efektīvākā maisījuma izvēlē, jāraugās, lai tajā būtu atbilstīgi komponenti un pirmām kārtām – brūkleņu un milteņu lapas. Miltenes satur arbutīnu, kas organismā sadalās antiseptiķī un glikozē, bet brūkleņu lapām piemīt baktericīda un urīndzenoša iedarbība. Abus augus var izmantot gan atsevišķi, gan kopā, gan piejaucot citiem maisījumiem.
Milteņu novārījuma pagatavošanai ņem 30 g drogas uz puslitru ūdens. Lieto atdzesētu pa 2 ēdamkarotēm 5–6 reizes dienā. Milteņu iedarbība notiek sārmainā vidē, tāpēc novārījums jālieto vienlaikus ar piemērotu minerālūdeni vai sodas ūdeni. Garšīgākā veidā vidi sārmaināku var padarīt, uzkožot bumbieri vai ābolu.
Brūkleņu lapu novārījumam ņem 2 ēdamkarotes drogas uz 1,5 glāzēm ūdens. Lieto tāpat kā milteņu novārījumu.
Viens no nieru tējas maisījumiem, kurā abi šie augi ietilpst, ir šāds:
* Sajauc pa 10 g upeņu un bērzu lapas, paegļa augļus, apiņu rogas, pa 20 g milteņu, brūkleņu un ceļteku lapas, 30 g nātru lapus, 40 g mežrozīšu paaugļu, pa 60 g meža zemeņu ogas un tīruma kosas lakstus. 5–6 g sasmalcinātā maisījuma aplej ar puslitru verdoša ūdens, uzliek traukam vāciņu un 30 minūtes karsē ūdens peldē. Dzer siltu pa 3/4 glāzes 3 reizes dienā. Ārstēšanās kurss – 4–8 nedēļas.
Nekaitēs arī ārstniecības augu vanna, kuras pagatavošanai var izmantot pieneņu un cigoriņu saknes, kukurūzas drīksnu, kumelīšu, bērza un kalmju lapas. Visas sastāvdaļas ņem vienādās daļās, aplej ar verdošu ūdeni, nostādina, izkāš un pielej vannas ūdenim.