Svētkos un svinību reizēs alkoholu lietojušas bezmaz visas tautas un visos laikos – to apliecina neapstrīdami vēsturiski dokumenti. Diemžēl mūsdienās ļaudis glāzītes cilā ne tikai no prieka vai bēdām – alkoholisms kļuvis bezmaz par dzīvesveidu, par reālu biedu ne tikai daudzām ģimenēm, bet pat tautām.
Vairākums medicīnas speciālistu ir vienisprātis: alkoholisms, kas rodas no parastas sadzīviskas iedzeršanas, ir slimība, kuru zinātne iedalījusi trīs stadijās. Sadzīves līmenī viss ir vienkāršāk. Tautā uzskata, ka visi regulāri dzerošie iedalās divās kategorijās – dzērājos un pļēguros jeb zilīšos.
Dzērāji, lai arī dzer gana daudz, nav pilnībā zaudējuši cilvēcisko veidolu. Viņiem ir darbs, ģimeni viņi “terorizē” mēreni, reizēm pat reibumā spēj sakarīgi domāt, ērti un bez kompleksiem jūtas vienkāršo cilvēku sabiedrībā un dažkārt iemanto pat apkārtējo cieņu un mīlestību.
Savukārt pie zilīšiem tiek pieskaitīta jau tā publika, kurai dzeršana ir ne tikai dzīves, bet arī domāšanas veids. Viņi ir zaudējuši kopīgo valodu ar apkārtējiem un spēj kontaktēties tikai ar sev līdzīgiem.
Atsevišķa kategorija, kas īsti neiederas ne zinātniskajā, ne sadzīves “klasifikācijā” un pastāv it kā pati par sevi, ir periodiski ilgstoši alkohola lietotāji jeb ar dzeršanas kaiti sirgstošie. Laikā, kad viņi uzkāpuši uz korķa, nav jābūt pat narkologam, lai precīzi noteiktu diagnozi: alkoholisms pēdējā – trešajā stadijā.
Toties gaišajos dzīves periodos šie ļaudis ir absolūti nedzērāji, kuri reizēm pat ļoti rūpējas par savu veselību un spēj nolasīt vispusīgu un gana saturīgu lekciju par alkohola kaitīgumu. Par dzeršanas kaites upuriem parasti kļūst talantīgas, daudzpusīgas personības, kas savā darbības jomā iemantojušas zināmu autoritāti. Sabiedrība viņus parasti ļoti žēlo.
Tikpat sena kā dzeršana ir arī cīņa pret šo netikumu. Iesākumā pret to vērsās baznīca. Pēc tam, padomju laikos, stafeti pārņēma milicija un dažādas sabiedriskās organizācijas. Laikam ejot, sāka veidoties antialkoholisko pakalpojumu komerctirgus.
Iesākumā vairums reklāmas sludinājumu zaļā pūķa cienītājus aicināja izmantot ārstu profesionālo pieredzi un atbrīvoties no postošā ieraduma ar kodēšanu, iešūtu ampulu un citām metodēm. Šis tirgus auga un attīstījās, taču alkohola lietotāju skaits auga vēl straujāk. Lai arī piedāvāto pakalpojumu klāsts ir visai plašs, dzērāji un zilīši var īpaši nesatraukties un turpināt iet pa ierasto taciņu.
Protams, ja ir vēlēšanās un, galvenais, iespēja par šo vēlēšanos samaksāt, ārsti savu izdarīs un nosacīti savedīs kārtībā pat pēdējā pakāpē esošu alkoholiķi. Bet – ne jau uz ilgu laiku, kur nu vēl uz visu atlikušo mūžu. Tādu ārstēšanas garantiju nedod neviens. Turklāt alkoholiķi parasti ir mazturīgi ļaudis, un pieprasījums pēc narkologa pakalpojumiem šā kontingenta vidū ir niecīgs.
Ārstēšanas stratēģija un taktika
Izanalizējot dažādu narkologu atziņas, var secināt, lūk, ko. Pirmkārt, nav absolūtas skaidrības dzeršanas un alkoholisma cēloņu jautājumā. Ja tā ir slimība, tad kāda – medicīniska, psihiska vai sociāla. Pagaidām joprojām nav nepārprotama viedokļa. Starp citu, pat savvaļas dzīvnieki, piemēram,
Āfrikas ziloņi, noteiktos sezonas periodos ieturas ar reibinošiem augiem un “kaifo” pēc sirds patikas, uzspļaujot iedzimtajiem pašsaglabāšanās instinktiem, proti, uzvedas gluži tāpat kā ar dzeršanas kaiti sirgstošie.
Otrkārt, ja jau nav precīzi zināmi slimības cēloņi, nav iespējams arī atrast vienotu ārstēšanas recepti. Simtprocentīgu garantiju var dot vai nu pilnīgi nepieredzējis narkologs, vai arī šarlatāns. Uz katru cilvēku alkohols iedarbojas atšķirīgi: kāds nodzeras ļoti strauji, cits savu normu spēj kontrolēt visu mūžu, vēl kāds kļūst par upuri dzeršanas kaitei, kas uznāk tikai periodiski.
Plašsaziņas līdzekļos jau pavīdējušas ziņas, ka kaut kur ārzemēs speciālisti atklājuši gēnu, kas regulē alkohola lietošanu.
Mainīgo uzvedību, kāda ir cilvēkiem, kas dzeršanai nododas periodiski, daudzi autoritatīvi narkologi saista ar tādu līdz galam neizprastu slimību kā depresija, kuras cikliskais raksturs, ļoti iespējams, sakrīt gan ar dzeršanas, gan absolūtas atturības cikliem.
Somijā, kas uzskatāma par valsti ar augstu dzīves līmeni, ir viens no zemākajiem alkohola lietošanas rādītājiem uz vienu iedzīvotāju. To ar visai stingrām metodēm (sauso likumu un augstajām alkoholisko dzērienu cenām) valdībai izdevās panākt ilgstošā periodā. Taču tajā pašā laikā šajā Skandināvijas valstī ir viens no augstākajiem pašnāvību gadījumiem, rēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Par to, vai starp abiem šiem rādītājiem nepastāv zināma likumsakarība, pagaidām skaļi netiek runāts. Turklāt nav taču noslēpums, ka satikt somu tūristu Igaunijā ir vieglāk nekā latvieti. Lai arī Igaunija ir ģeogrāfiski vistuvākā, somi labprāt brauc arī pie mums, uz Lietuvu, Krieviju un citām tuvākām un nedaudz tālākām valstīm, kur alkohols ir lēts un to var lietot litriem. Īsāk sakot, kvalificēti un pieredzējuši narkologi ārstē nevis dzeršanas kaiti, bet gan konkrēto cilvēku, un katram pacientam ir sava pieeja, sava ārstēšanas taktika un stratēģija.
Tā sauktā gribasspēka loma cīņā pret patoloģisko tieksmi pēc alkohola ir stipri vien pārspīlēta. Un arī pats jēdziens “gribasspēks” psiholoģijā ir visai nosacīts. Gribasspēks var palīdzēt jaunībā, kad aizraušanās ar alkoholu ir tikai pašā sākumstadijā. Bet, ja alkoholisms jau ir ielaistā formā, tā sadales produkti organismā iedarbojas šūnu un molekulu līmenī. Gan vēsturē, gan reālajā dzīvē ir neskaitāmi daudz piemēru, kad nodzērušās pat tādas personības, kuru milzīgais gribasspēks tika vispāratzīts un apbrīnots.
Vairākums narkologu cīņai pret dzeršanas kaiti izmanto medikamentozās ārstēšanas metodes. Vienkāršāk izsakoties, iziešana no ilgstošas dzeršanas sastāv no diviem gandrīz vienlaikus notiekošiem procesiem. Pirmais – organisma attīrīšana no alkohola, tā sadales produktiem, toksīniem. Taču ar to vien ir par maz. Attīrīšana nelikvidē psiholoģisko tieksmi, vēlēšanos salāpīties. Tāpēc vienlaikus ar attīrošajiem preparātiem organismā tiek ievadīti nomierinoši līdzekļi. Nogulējis nāves miegā desmit vai pat divpadsmit stundu, pacients ir nedaudz attīrījis arī smadzenes, nomierinājies un jau krietni vieglāk spēj pārvarēt vēlmi pēc alkohola.
Kuri visbiežāk meklē palīdzību – nākamajā lapā!